Koknesietei Almas kundzei (vārds mainīts) pēdējā nedēļā dzīve rit kā seriālā, kuru varētu nosaukt “Tev nebūs kārot ātro kredītu”.
Koknesietei Almas kundzei (vārds mainīts) pēdējā nedēļā dzīve rit kā seriālā, kuru varētu nosaukt “Tev nebūs kārot ātro kredītu”.
Iespējams, vainīga melnā piektdiena, jo tieši todien, 13. maijā, viņa nolēma izmantot uzņēmuma “GE Money” un Latvijas pasta piedāvāto kredītpakalpojumu — stundas laikā saņemt kredītu.
Iepriekš viņa noskaidrojusi, ka to var izdarīt Aizkraukles pastā, vajadzīga tikai pase. Viņa no rīta devās uz rajona centru. Gaidīja rindā, aizpildīja dokumentus. Tad izrādījās, ka vajadzīga pases kopija. Tā kā pastā bija salūzis kopējamais aparāts, devās uz viesnīcu “Pērse”. Pēc tam atkal stāvēja rindā. Pasta darbiniece izteica aizdomas, ka diezin vai stundas laikā kredītu dabūs, — lai tik braucot uz māju, no kredītiestādes kāds pazvanīšot. Turpina Alma: — Līdz pirmdienas rītam neviens nezvanīja. Ap pulksten 11 zvanīju pati uz reklāmā norādīto numuru, tad mani “savienoja” ar zinošāku cilvēku, kurš teica, ka manā gadījumā vajag galvotāju (acīmredzot tāpēc, ka mana alga mazāka par 200 latiem). Tajā pašā dienā kopā ar galvotāju pastā aizpildījām dokumentus un atkal gaidījām, kad kāds zvanīs. Līdz trešdienai neviens nezvanīja, zvanīju uz norādīto numuru un jau uzstājīgāk prasīju, lai savieno ar tādu cilvēku, kurš var man konkrēti pateikt: būs vai nebūs kredīts. Kad piezvanīju uz nosaukto numuru, pirmais jautājums, ko man uzdeva, bija visai dīvains: “Kur jūs dabūjāt mūsu numuru?”. Tur man atkal apsolīja, ka visu nokārtos, lai gaidot zvanu. Kad līdz ceturtdienai bija klusums, atkal zvanīju, līdz man pateica “GE Money” Aizkraukles rajona pārstāves Ivetas Krīgeres numuru.
Šķiet, viņu ieinteresēja mana epopeja. Viņa teica, ka sazināsies ar Rīgas vadību un man piezvanīs. Tiešām notika brīnums, jo pēc stundas no Rīgas zvanīja kāds vīrietis, kā sapratu — šī projekta vadītājs. Noklausījies manu bēdu stāstu, viņš teica, ka tā esot klienta brīva izvēle. Pēc tam atvainojās. Viņš teica, ka man kopā ar galvotāju atkal jādodas uz Aizkraukli, jo pasta darbinieki kaut ko neprecīzi izpildījuši. Kad vaicāju, vai bez galvotāja nevar iztikt, viņš atbildēja noliedzoši. Aizbraucām uz Aizkraukli, tur pastā brīnījās — viss, kas labojams, izlabots, turklāt par galvotāja dokumentiem neviens nav interesējies.
Vakar (piektdien) diemžēl kredītiestādes darbinieka tālrunis klusēja. Bet es vēl līdz šim brīdim gaidu atbildi uz vienu jautājumu: “Vai man ir iespēja dabūt kredītu vai nē?”.
Spēle turpinās. Tai piemērotākais nosaukums “Ņirgāšanās par klientiem”.
