22. maijā aprit 135 gadi kopš Vietalvas labdarības biedrības dibināšanas. Par tās tapšanu un darbību jau daudz rakstīts, šoreiz par biedrības likvidēšanu Baigajā gadā.
22. maijā aprit 135 gadi kopš Vietalvas labdarības biedrības dibināšanas. Par tās tapšanu un darbību jau daudz rakstīts, šoreiz par biedrības likvidēšanu Baigajā gadā.
Pēc tam, kad 1940. gada vasarā Padomju Savienība okupēja Latviju un iznīcināja tās valstiskumu, komunistiskais režīms pakāpeniski atcēla visas neatkarīgajā Latvijā pastāvošās pilsoņu un cilvēktiesības, arī apvienošanos biedrībās. Arī Vietalvas labdarības biedrību drīz likvidēja. Taču vēl pirms tam okupācijas režīma kalpi sāka cenzēt biedrības organizēto kultūras pasākumu saturu. Tā, piemēram, 1940. gada 9. septembrī Odzienas pagasta vecākais milicis Alberts Kalniņš, milicijas palīgdienesta vecākais Jāzeps Vilcāns un Odzienas pagasta vecākais Jānis Leivers izskatījuši biedrības teātra lugu katalogu. Par “šim laikam neatbilstošām” atzina 16 lugas, tās konfiscēja un aizveda uz Madonas miliciju. Lūk, dažas no tām: Edvīns Mednis “Par Latviju”, Saulietis “Vienprātības komisija”, Elīna Zālīte “Karogs aicina”, Mārtiņš Zīverts “Tīreļpurvs”.
Vietalvas labdarības biedrību likvidēja 1941. gada 24. martā. Likvidācijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Leivers un loceklis Kārlis Dreimanis konstatēja, ka biedrībai likvidēšanas brīdī pieder nekustamais īpašums — biedrības nams, deju laukums, zirgu pajumte, “Kalniešu” mājas un inventārs, kura kopējā vērtība ir 14800 latu. Biedrībai piederēja arī bibliotēka ar 1331 grāmatu Ls 2272,61 vērtībā. Grāmatas tūliņ pat nodeva Odzienas pagasta bibliotēkai (mani kā grāmatu cienītāju interesē, kur tās pēc tam palika, jo Odzienas bibliotēkā to nebija, acīmredzot šīs grāmatas komunistiem likās kaitīgas, un tāpēc droši vien bija nodotas kādas Rīgas bibliotēkas specfondam, kur 20.—30. gadu grāmatas varēja lasīt tikai izredzētas personas, protams, grāmatas varbūt arī aizgāja bojā kara laikā vai arī tika izvazātas pēc kara).
Biedrības kora trofejas (arī balvu par uzvaru II dziesmu svētkos — sudraba liru), karogu un vēl dažas vērtīgas lietas saglabāja Vietalvas labdarības biedrības ekonoma Pētera Pendēra ģimene. Viņa meita Gaida Grāvīte tās nodeva Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejam.
