Latviešu biedrības namā bija konference—diskusija “Viens gads Eiropā — sasniegtais un izaicinājumi”.
Latviešu biedrības namā bija konference—diskusija “Viens gads Eiropā — sasniegtais un izaicinājumi”.
Diskusijā piedalījās Andris Gobiņš, Aigars Kalvītis, Andris Piebalgs, Edvards Kušners un Aigars Freimanis. Par izaicinājumiem un plāniem runāja ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš, Māris Sprindžuks — Nacionālās attīstības plāna koordinators un citi.
Diemžēl kaut kādu iemeslu dēļ par šo tēmu ir ļoti nekvalitatīva sabiedriskā diskusija, lai gan iespējas uzdot jautājumus un sagaidīt būtiskas atbildes ir lielas. Konferencē Uldis Osis atzina, ka, piemēram, lieliskais iekšzemes kopprodukta pieaugums patiesībā balstās uz tirdzniecības centriem, nekustamo īpašumu un kredītu izsniegšanu. Tātad pievienoto vērtību nosaka nevis kaut kādas augstās tehnoloģijas, ko Latvijas iedzīvotājs ir spējīgs saražot, bet galvenokārt, piemēram, nekustamo īpašumu cenu celšanās, kas šajā gadījumā ir pievienotā vērtība.
Tāpat kāds augsto tehnoloģiju firmas pārstāvis atzina, ka, lai gan formāli valstī ir noteikta orientācija uz eksakto izglītību, praksē nereti notiek kas cits. Piemērus varētu minēt vēl, bet gribu rosināt domāt par to, kāpēc uzskata, ka “vidējais masu mediju patērētājs” nav pelnījis par šīm tēmām uzzināt vairāk? Vai viņš to visu jau zina, vai viņu nevēlas lieki satraukt, vai varbūt uzskata par muļķi? Katrā ziņā ir viens pilnīgi neapgāžams fakts — visas pārtikušās demokrātijas ražo preces ar augstu pievienoto vērtību.
Protams, šīs sarunas var atklāt mūsu pašu ievēlēto politiķu kompetences robežas un arī mūsu ne vienmēr objektīvos izvēles kritērijus, bet vai tad, ja kāda TV, radio vai avīze nedaudz pakritizēs vidējo pilsoni un viņa ievēlētā politiķa spējas redzēt tālāk par četriem valsts nākotnes gadiem, vidējais pilsonis vairs mūsu medijus nepatērēs? Nemaz tik ilgi nav jāgaida uz vēlēšanām, kāpēc gan lai mēs nepieprasītu reāli pārbaudāmus solījumus? Kaut kādas prognozes jau ir, piemēram, ārstu algas pēc dažiem inflācijas gadiem sasniegs tagad pieņemamo Ls 500 robežu. Tas netieši liecina, ka kalnus gāzt politiķi netaisās un ne vēlētāji, ne žurnālisti to pat nemaz nemēģina prasīt.
Raimonds Meikša
