Ballīte divos cēlienos. Mūzika un deja ir galvenie izrādes elementi

IESAKA ALITA PAĻUGA, aiviekstiete

Izrāde “Lieliskais Getsbijs” ir slavenā amerikāņu rakstnieka Frānsisa Skota Ficdžeralda romāna iestudējums. Tā vēsta par starpkaru laiku Amerikā, kad salīdzinoši ātri bija iespēja kļūt bagātam.

Izrādes galvenais varonis ir noslēpumainais miljonārs Džejs Getsbijs un viņa neaizmirstamā mīla Deizija Bjukenana. Getsbijs rīko grandiozas ballītes savā namā, aicinot jaunus cilvēkus dejot un svinēt.

20. gadsimta 20. gadus uzska par Amerikas džeza laikmetu, kur jaunā paaudze meklē brīvību, tāpēc mūzika un deja ir viens no galvenajiem izrādes elementiem.

Nozīmīga loma izrādē ir dzīvajai mūzikai, kuru izpilda grupa “Big Al& The Jocker” un solists Aļģirds Šuminskis. Tieši dzīvā mūzika, nevis ieraksts, iedod izrādei ballītes izjūtu visa iestudējuma laikā, jo arī mūziķi ir klātesoši, teju visu laiku esot virs aktieriem.

Gandrīz trīs stundu garā izrāde ir pilna ar krāšņām dekorācijām, dejām un tērpiem, kas jau no pirmā skatiena ieved skatītājus džeza un Amerikas sapņa pasaulē. Izrādi pārsvarā veido masu skati, kad uz skatuves vienlaikus ir vairāk nekā 20 cilvēku — Kultūras akadēmijas topošie aktieri un režisori. Kādam tas liksies nepiemēroti, iespējams, traucēs saskatīt galvenos tēlus un iemīļotos Nacionālā teātra aktierus. Tomēr, manuprāt, nelielais haoss, kas dažkārt valdīja uz skatuves, lika vēl vairāk noticēt grandiozajai ballītei Getsbija namā. Jā, iespējams, varēja būt vairāk aktierspēles, nevis dejas, bet tas, visticamāk, ir gaumes jautājums.

“Ballīte divos cēlienos” — rakstīts teātra mājaslapā, un tā tiešām bija, jo dejas un džeza mūzika aizņēma lielāko izrādes daļu. Dzirdēju no cilvēkiem atsauksmes, ka dažas dejas izskatījās dīvaini un vispār nebija sakārtotas, taču uzskatu, ka tām tieši tādām bija jābūt, jo dzīvē šāda veida pasākumos dejas nekad nav koordinētas un ideālas. Cilvēki vienkārši brīvi dejo un izklaidējas.

Man visvairāk izrādē patika tieši dejas, jo kustības bija lieliski izstrādātas un ar tērpu krāšņuma palīdzību radīja svētku izjūtu, kas nepameta mani visu atlikušo dienu. ◆