Ilgstošajās lietavās arī Aizkraukles rajonā applūduši pāris simti hektāru graudaugu sējumu un zālāju. Cietušas saimniecības lielākoties pierobežas pagastos, prognozētie zaudējumi rēķināmi tūkstošos latu.
Ilgstošajās lietavās arī Aizkraukles rajonā applūduši pāris simti hektāru graudaugu sējumu un zālāju. Cietušas saimniecības lielākoties pierobežas pagastos, prognozētie zaudējumi rēķināmi tūkstošos latu.
Ārkārtas situāciju lauksaimniecībā lietavu dēļ izsludināta trijos Latvijas rajonos Latgalē — Daugavpilī, Krāslavā un Preiļos. Tur applūduši vairāk nekā 35 tūkstoši hektāru sējumu. Zemkopības ministrija uzdevusi Latgales pagastu lauku attīstības speciālistiem apzināt postījumu un zaudējumu apjomu, lai ministrijā varētu lemt par iespēju palīdzēt cietušajiem lauksaimniekiem.
Viens iesniegums nosūtīts ministrijai
Pēc savas iniciatīvas apkopot datus par lietavās cietušajiem sējumiem un zālājiem sāka arī Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja speciālisti sadarbībā ar Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienību, jo viņi uzskata, ka pie mums situācija ir tikpat dramatiska kā Latgalē.
Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienībā šobrīd saņemts viens rakstisks iesniegums par lietavu nodarītajiem postījumiem, kas tālāk nosūtīts Zemkopības ministrijas Augkopības nodaļai. Tam pievienotas arī fotogrāfijas, kurās redzami applūdušie lauki. Zalves pagasta zemnieku saimniecības “Pumpuri” īpašnieks Juris Smirnovs informē par to, ka stipro nokrišņu dēļ zem ūdens ir ap 200 hektāru šopavasar iesēto kviešu, miežu un rapša, kā arī daļa ziemas rapša. Plānojot šī gada darbus, zalvēnietis rēķinājis, ka iegūs ražu 56 tūkstošu latu vērtībā, bet nu viss saimniecības darbs ir apdraudēts.
40 hektāru šopavasar iesēto miežu applūduši arī zemnieku saimniecībā “Tālumi”, kurā saimnieko neretietis Jānis Pundurs, par zaudējumiem ziņo zemnieku saimniecība “Pilslejas” no Bebriem, līdzīga situācija ir dažās Seces pagasta saimniecībās. Kokneses pagastā SIA “Bormaņu” vadītājs Jānis Miezītis bija uztraucies, vai izskaloto ceļu dēļ piena mašīna varēs iebraukt pēc piena.
Divās dienā nolīst mēneša norma
Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Regīna Ināra Grīnblate informē: “Aizkraukles rajonā ir tāds reljefs, ka viena trešdaļa teritorijas ir ieplakā, un šādā situācijā tās ir apdraudētas platības. Īpaši pierobežas pagasti — Zalve, Pilskalne, Nereta. Pie mums gan lauki nav applūduši pārplūdušu upju dēļ, vainīgi stiprie nokrišņi. Maija pirmās dekādes divās pēdējās dienās nolija tik daudz, cik lietainā mēnesī kopā, līdzīga situācija turpinās arī otrajā dekādē. Arī gaisa temperatūra mēneša sākumā bija zem plus 8 grādiem, pēdējās dienās zem plus 10 grādiem.”
Zeme ir auksta, mitrums neiztvaiko un iesētie graudi, iestādītie kartupeļi un citi dārzeņi vienkārši sapūs. Lopi netiek ganībās, govīm kājas stieg slapjajā zemē, un pastaiga zaļajā zālē pārvēršas mocībās. Mitrums, kas sakrājies laukos, bojā zālāju zelmeni.
Trīsdesmit gados pirmo reizi
Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja augkopības speciālists, agronoms Leons Skrabāns saka: “Trīsdesmit gadu ilgajā darbā šādu situāciju piedzīvoju pirmo reizi. Tāda problēma, ka sējumi vairākas nedēļas mirkst ūdenī, nav aprakstīta nevienā augkopības grāmatā, tāpēc par sekām varam spriest tikai teorētiski. Lai izvērtētu situāciju, dažus laukus Skrīveru pusē esmu apskatījis pats, ar saimniekiem citviet rajonā sazinājos telefoniski.”
Prognozes ir visai bēdīgas, un šis atkal lauksaimniekiem solās būt ļoti grūts gads. Zaudētāji būs visi — gan tie, kuru saimniecībās sēja jau beigusies, gan tie, kuri vēl neko nepaspēja iesēt. Sējumos, kur graudi iesēti seklāk, sēklu var vienkārši izskalot, bet vietās, kur tie ir dziļāk, graudi vai to saknītes var sapūt. Protams, tie vēl var paspēt apsakņoties un dzīt asnus, taču uz lielu ražu nav ko cerēt. Grūti prognozēt arī to, pēc cik ilga laika varēs braukt uz lauka, lai pārsētu bojā gājušos graudaugus vai sētu tos pirmo reizi, kā arī to, kad ienāksies raža. Augu veģetācijas periods ir 95—105 dienas, ja septembris būs sauss un silts, ražu novākt varēs, ja atkal līs lietus, būs nopietni sarežģījumi.
Vai tā ir ārkārtēja situācija?
Problēma, kas tagad satrauc zemniekus, ir arī Eiropas Savienības tiešie maksājumi. Pieteikumu iesniegšanas gala termiņš bija 16. maijs, taču lietavas daudzu saimnieku plānus mainīja, un iesniegumā uzrādītās lauksaimniecības kultūras var neatbilst esošajai situācijai. Labojumus bez soda sankciju piemērošanas gan vēl var iesniegt līdz 10. jūnijam. Tāpēc saimniekiem, kuri pārsēs laukos citas kultūras, par to noteikti jāziņo Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei.
Eiropas Savienības noteikumi paredz — ja nosacījumus atbalsta saņemšanai nevar izpildīt ārkārtēju apstākļu dēļ, atbalsta apjomu nesamazina. Par ārkārtējiem apstākļiem uzskata nopietnas dabas katastrofas, kas būtiski ietekmē lauksaimnieciskās zemes. Lauku atbalsta dienests izvērtē katru konkrēto gadījumu un nosaka, vai tas uzskatāms par ārkārtēju situāciju.
