Ainas ģimenes mīlulis bija melnais runcis Pičs — kustīgs, atraktīvs, kurš gulēja pa diviem, bet ēda pa trim. Viņam bija arī otrs vārds — Sviests.
Ainas ģimenes mīlulis bija melnais runcis Pičs — kustīgs, atraktīvs, kurš gulēja pa diviem, bet ēda pa trim.
Viņam bija arī otrs vārds — Sviests. Tajā viņu dēvēja reizēs, kad Pičs pārēdies kļuva gandrīz vai par bezveidīgu masu, kuru varēja locīt un mīcīt kā plastilīnu.
Pirms gulētiešanas Aina, atvērusi lodžijas durvis, parasti vēdināja istabu. Pičs savukārt šajā laikā “devās uz darbu”— izslīdēja pa durvīm kā zutis un prom bija līdz rītausmai.
Kādurīt, pamodusies agrāk un Piču velti izsaukusies, Aina devās uz virtuvi brokastot. Lodžijas durvis viņa atstāja atvērtas, lai “staigulim”, laužoties mājā, velti nebūtu jābojā nagi.
Liels bija saimnieces izbrīns, kad pēc brokastīm viņa ieraudzīja lielu rudu kaķi, kurš omulīgi bija iekārtojies viņas gultā. Kā tāda milzu pica viņš bez īpašām emocijām pacēla galvu, kad Aina izbrīnīta iesaucās: “Kas tu tāds?”. Aina pat nedaudz satrūkās no šādas svešinieka nekaunības un sāka vicināties rokām, bet “rudais terorists”, kā Aina klusībā viņu bija nodēvējusi, gulēja tik tālāk. Lielo troksni sadzirdēja arī bērni, un jaunākā meita, noklausījusies mātes stāstu, viņu mierināja: “Viss šajā pasaulē ir mainīgs, arī kaķi kļūst gudrāki, acīmredzot viņi sākuši realitātes šovu “Kaķi maina saimniekus!”. Taču Ainu šāds eksperiments nesajūsmināja — rudais nekauņa bez ceremonijām tika izlikts aiz durvīm. Pēc mirkļa “no darba” atgriezās arī Sviests, kuru mājā sagaidīja ar ovācijām.