Marta Kanāne Neretas “Markutānos”: — Protu. Ja cilvēks ir bezsamaņā, pārbaudu pulsu, varu masēt sirdi. Pirms daudziem gadiem palīdzēju kādam vīrietim Viesītē, kurš bezsamaņā gulēja uz ielas.
Marta Kanāne Neretas “Markutānos”:
— Protu. Ja cilvēks ir bezsamaņā, pārbaudu pulsu, varu masēt sirdi. Pirms daudziem gadiem palīdzēju kādam vīrietim Viesītē, kurš bezsamaņā gulēja uz ielas. Darīju, ko varēju, tad izsaucu ātro palīdzību.
Aina Bruzgule Sērenes pagasta “Purviņos”:
— Kaut esmu veterinārārste, varu palīdzēt arī cilvēkiem. Tikai man pašai gadījās tā, ka pie “Unibankas” Aizkrauklē pakritu un salauzu kāju, un visi gāja man garām, neviens nepalīdzēja. Līdz kāds lauku vīrs apstājās, palīdzēja piecelties un aizveda uz slimnīcu. Labi, ka nebiju bezsamaņā, citādi gulētu vai visu dienu.
Kārlis Mikoliņš Odzienas “Jaunbenckalnos”:
— Zinu, kā tas jādara, jo visu mūžu esmu ar cilvēkiem strādājis. Kolhozā biju brigadieris. Par laimi, darbā nevienam nekas neatgadījās, ja kāds saslima, tūlīt bija klāt vietējā feldšere. Nevienam pakritušam cilvēkam es garām neietu, censtos palīdzēt.
Laura Pērkone Bebru pagasta “Jaunelēs”:
— Sniegt cietušajiem pirmo palīdzību mums mācīja skolā. Protu apturēt asiņošanu, uzlikt žņaugu, palīdzēt sirds slimniekiem. Zinu arī gadījumus, kad cietušo nedrīkst pārvietot, līdz ierodas ārsts.
