Daudzesiete Lana Ķirse ir divu bērnu māte, kurai pašai vēl nav 30 gadu. Dažādu apstākļu dēļ viņai vēl nav vidējās izglītības. Lai varētu mācīties tālāk un neatpaliktu no bērniem, Lana gatavojas beigt Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolu.
Daudzesiete Lana Ķirse ir divu bērnu māte, kurai pašai vēl nav 30 gadu. Dažādu apstākļu dēļ viņai vēl nav vidējās izglītības. Lai varētu mācīties tālāk un neatpaliktu no bērniem, Lana gatavojas beigt Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolu.
Pirms desmit gadiem Lana, pabeigusi tikai 10. klasi, no Bauskas rajona pārcēlās uz Daudzeses pagastu. Sagadījās, ka arī Aizkraukles arodvidusskolas dārznieku kursu jaunietei neizdevās pabeigt.
Mācās no vīramātes
Lana apprecējās ar daudzesieti Uģi Ķirsi, piedzima bērni — Laura un Artis. Lana mazos audzināja pati, palīdzēja arī vīramāte. Vedeklai vīramāte arī tagad, kad jau ilgāks laiks vienās mājās nodzīvots, šķiet saticīga un dzīvesgudra sieviete, no kuras ļoti daudz var mācīties ne tikai mazbērni, bet arī Lana pati.
— Bērni jau mācās Daudzeses pamatskolā. Kad meita sāka apmeklēt skolu, divus gadus strādāju veikalā “Ābelīte” par pārdevēju.
Noraida izglītības trūkuma dēļ
Pārdomājot savu dzīvi, nolēmu atrast labāku darbu, taču visur saņēmu noraidījumu, jo man nav vidējās izglītības, un arī nekāda profesija nav apgūta. Tāpēc abi ar vīru nolēmām, ka man, lai arī ilgs laiks pagājis, kopš sēdēju skolas solā, jāturpina mācīties, — stāsta Lana.
Viņa atsāka mācības un jau otro gadu ir viena no labākajām Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolas audzēknēm. Klases audzinātāja Baiba Lapsa Lanu raksturo kā ļoti neatlaidīgu, centīgu un klases kolektīvu vienojošu skolnieci.
Apbrīnojams dzīvesprieks
— No Lanas strāvo labestīgs miers, šķiet, viņai viss padodas bez grūtībām. Apbrīnojami, kur tāda trausla sieviete rod sevī gara spēku. Viņa nekad nežēlojas par nogurumu, vienmēr smaida un prot uzmundrināt pārējos. To Lana dažkārt dara ar humoru, citreiz klusi no sirds parunājot un dodot kādu padomu.
Neesmu viņu redzējusi sadrūmušu un īgnu. Apskaužu Lanas izturību, viņai jārūpējas par ģimeni, jāstrādā Daudzeses skolā un trīs dienas nedēļā jābūt vakarskolā, kur cītīgi jāmācās, un to visu viņa pagūst, — stāsta skolotāja Baiba Lapsa.
Būtu bērnu ārste
Lana atzīst, ka pēc ilgāka pārtraukuma atsākt mācīties nav viegli.
— Tagad darīšu visu, lai pēc vidusskolas varētu mācības turpināt neklātienē augstskolā vai arī kādos labos kursos.
Man interesē psiholoģija, bioloģija un ķīmija. Labprāt būtu skolotāja un mācītu šos priekšmetus. Iespējas studēt neklātienē ir Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē, taču vajadzīga nauda un liela uzņēmība. Domāju, tas viss man būs.
Tomēr mans lielākais sapnis, kurš tā arī nepiepildīsies, ir studēt medicīnu. Medicīna ir jāmācās klātienē, un to es diemžēl nevarēšu. Taču nekad nevajag teikt — nekad.
Iedomājos, kā es strādātu par vecmāti vai pediatri, jo man vismīļākās būtnes pasaulē ir mazi bērni. Es ar sajūsmu noraugos uz katru topošo māmiņu, it kā pati atkal gaidītu mazuli. Vakarskolā vienai meitenei nesen bērniņš piedzima, divām vēl būs. Man patīk ar viņām aprunāties, apjautāties, kā jūtas, un dot kādu padomu, — atzīst Lana.
Sapni kļūt par vecmāti Lanai savulaik “uzdāvināja” ginekoloģe Ludmila Grīnvalde, kad Lana dzemdēja abus bērnus. Šī ginekoloģe Lanas kundzei ir ārstes ideāls.
Lana gribētu vairāk būt kopā ar bērniem, taču viņi saprot, ka mātei patlaban daudz laika aizņem mācības.
Brīvajos brīžos Lana priecājas, ka meita raksta skolas sienasavīzei. Laurai ļoti patīk arī zirgi. Artis vairāk ir kopā ar tēti, jo viņam interesē tehnika.
Dzīvo dziedot un dejojot
Lanai patīk dejot, dziedāt, grāmatas lasīt. Viņa vēlētos savā mājā izveidot pat nelielu bibliotēku.
— Esmu piedalījusies četros Dziesmu un deju svētkos. Tas bija līdz tam, kad bērni nāca pasaulē. Dziedāju arī korī. Tagad Laurai patīk tautasdejas, un viņa man lūdz, lai pamācu dažādu deju soļus. Ja būtu laiks un iespēja, arī pati labprāt kādā kolektīvā dejotu vai dziedātu.
Dejošana un dziedāšana latviešiem, manuprāt, daudzo apspiestības gadsimtu gaitā ir kļuvusi par dzīvesveidu. Var smelties spēku tautasdziesmās, to gudrībās. Par to esmu pārliecinājusies, ja kādreiz gadās skumjš brīdis. Vajag tikai padziedāt vai padejot, un viss smagums kā ar vēju aizpūsts!
