Aizkrauklē, bijušās dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā netālu no Pļaviņu hidroelektrostacijas, ierīkota nelegāla būvgružu izgāztuve.
Aizkrauklē, bijušās dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā netālu no Pļaviņu hidroelektrostacijas, ierīkota nelegāla būvgružu izgāztuve. Tajā nevajadzīgos celtniecības materiālus lielākoties nogādā firmas, kuras būvē vai remontē objektus pilsētā.
Zeme šajā vietā pieder Aizkraukles novada domei, kura atļauju izgāztuvei gan nav devusi. Taču, tā kā vieta diezgan nomaļa un nekopta, tajā izgāž kaudzēm celtniecības atkritumu. Turklāt tik daudz, ka būvgruži aizņem gandrīz visu plašo teritoriju.
To apskatot, pārliecinājāmies, ka celtniecības pārpalikumus izgāzušas firmas, kuras strādājušas vai vēl strādā Aizkrauklē — atradām būvgružus no slimnīcas, bibliotēkas, arī citiem objektiem. Diemžēl pārkāpumā neviens nav pieķerts, tāpēc vainīgo nav. Bezspēcīga arī pašvaldība.
— Tā ir patvaļīgi ierīkota izgāztuve pašvaldības zemē. Taču mēs nevaram stāvēt pie katras kaudzes, lai notvertu vainīgo, — stāsta Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs. — Skaidri redzams, ka ved tie, kuri būvē Aizkrauklē, bet neviens
jau nav noķerts.
Pašvaldība notiekošo pašplūsmā atstāt nedomā, tā bijušajai dzelzsbetona rūpnīcai pievērsīs pastiprinātu uzmanību.
— Izvietosim brīdinājuma zīmes un veiksim pārbaudes, vainīgos bargi sodīsim, — sola Einārs Zēbergs. — Agrāk būvgružus bēra mežiņā starp dzelzceļu un uzņēmumu “Aizkraukles ūdens”. Vainīgo notvērām, izgāztuve likvidēta.
Nelegālas izgāztuves bijušas un ir vienmēr. Negribēdami maksāt par atkritumu nogādāšanu Totēnu glabātavā, iedzīvotāji un firmas tos izmet, kur pagadās. Nu celtniecības organizācijas būvgružu izgāztuvi patvaļīgi ierīkojušas Aizkrauklē, Daugavas krastā, kaut būvējot un remontējot darbu pasūtītāji maksā arī par atkritumu aizvākšanu. Acīmredzot, šī nauda palikusi uzņēmēju kabatās.
