“Kad mūsmājas ir bērniem pilnas, tad te ir svētki,” saka seciete Klitija Āboliņa. Svētki te būs arī nedēļas nogalē, kad retā un skanīgā vārda īpašniece svinēs dzimšanas dienu.
“Kad mūsmājas ir bērniem pilnas, tad te ir svētki,” saka seciete Klitija Āboliņa. Svētki te būs arī nedēļas nogalē, kad retā un skanīgā vārda īpašniece svinēs dzimšanas dienu.
Kad pārkāpju Seces pagasta “Poriešu” māju slieksni, pārņem savāds miers. Skaistas lauku mājas, kur cilvēku darbīgie soļi reizē prot būt tik rimti, kā sargātu pumpuru plaukšanu. “Man patīk lauku miers un klusums, pilsētā nemaz nevarētu dzīvot,” atzīst saimniece Klitija Āboliņa.
Viņa ir īsta seciete. Dzimusi 1935. gada 9. maijā “Ļūdānos”, kur māte un tēvs ir graudnieki. Ģimenē aug četri bērni — Jānis, Pēteris, Klitija un Leons. Vecākais brālis mirst jau 18 gadu vecumā, nu smiltainē pavadīts arī Pēteris.
Īpašs vārds vienīgajai meitai
Vienīgajai meitai vecāki dod īpašu vārdu. Sākumā gan domā meiteni nosaukt par Maiju, taču kāda radiniece izšķirsta kalendāru un iesaka skanīgāku vārdu — Klitija. “Tagad šis vārds ir tikai baznīcas kalendārā, un vārdadiena Klitijām ir 14. jūnijā,” stāsta jubilāre. “Kad es piedzimu, šis vārds bija arī laicīgajā kalendārā, taču kopš 1967. gada mana vārda tajā vairs nav. Savulaik rakstīju arī personvārdu komisijai, kura lemj par vārdu ievietošanu kalendārā, bet saņēmu atbildi, ka Klitija ir novecojis vārds, lai svinu vārdadienu 22. maijā. Nevienu šāda vārda īpašnieci gan nepazīstu.” Jubilāre rāda grāmatu ar nosaukumu “Klitija”. Izrādās, ar tādu pseidonīmu parakstījās rakstniece Alvīne Skuja. “Septiņdesmitajos gados Rīgā ieraudzīju šo grāmatiņu un nopirku,” paskaidro viņa.
Klitijas kundze kristīta tepat Seces baznīcā, un dzimšanas apliecībā viņai ir arī otrs vārds — Ilga. Padomju gados gan liek izvēlēties tikai vienu vārdu, tāpēc pasē ieraksta tikai Klitija.
Sirds pie Daugavas
Klitijas kundzes bērnība paiet Daugavas krastā. Sākumā mājās Staburaga tuvumā, kur mazais meitēns priecājas par skaisto skatu, kad pa Daugavu peld balts kuģītis un vasarās bieži garām brauc ekskursanti. Vēlāk ģimene dzīvo gleznainā vietā Daugavas krastā — “Dzintaros”. “Lai gan mana bērnība saistīta arī ar agriem ganu rītiem, tas tomēr bija ļoti skaists laiks, kuru labi atceros,” atzīst jubilāre. “Kaimiņos bija daudz bērnu, mums bija jautri. Turklāt Daugavas tuvums un skaistā daba bērnības atmiņas dara vēl īpašākas.”
Vīru atrod dziedot
Īpašs ir arī Klitijas un viņas vīra Andreja iepazīšanās stāsts. Klitija dzied pagasta korī, un toreizējais sovhoza direktors Ābrams piekodina jaunajam inženierim Andrejam pēc mēģinājumiem un koncertiem dziedātājas aizvest mājās. Tā drīz vien Klitija un Andrejs “iebrauca” laulības ostā. Kāzās lūdz arī visus kora dziedātājus, tajās spēlē pūtēju orķestris no Daudzevas.
“Man bija gara un skaista jaunība, izballējos un apprecējos tikai 31 gada vecumā. Kaut visām sievām būtu tik labi vīri kā mans Andris! Lāga pat strīdējušies neesam, laikam jau sagadījāmies kopā tās īstās pusītes,” saka Klitijas kundze. Bez teikšanas skaidrs, ka šo cilvēku starpā valda sapratne un cieņa — to jūt vārdos un attieksmē vienam pret otru. Jau pagalmā saimnieku sastopu, apdarot darbus kūtī. Arī govi viņš slauc pats, iemācījies, kad sieva pirms daudziem gadiem smagi saslimusi. Nākamgad Āboliņu ģimene svinēs 40 gadu kāzu jubileju.
Sava maize un vīns
Kas vēl šajās mājās īpašs? To saimnieki uz veikalu var pat neiet, jo te visu sagādā paši. Saimniece gatavo biezpienu un sviestu, cep maizi no pašu audzētiem rudziem. Svētku galdā allaž ir paša saimnieka darināts vīns. Klitijas kundze atklāj, ka maizi pati cep jau kopš 18 gadu vecuma: “Mātei sāpēja mugura, un šo darbiņu uzņēmos es. Arī māju ceļot māte noteica, ka maizes krāsni tajā noteikti jāiemūrē, un tā arī izdarījām.” Pašu celtajā mājā ģimene ienāk pirms vairāk nekā 20 gadiem, un arī tagad te regulāri cep maizīti — ne tikai rupjo, bet arī gardu baltmaizi un saldskābmaizi.
Koncerts pašu mājās
Šajās mājās allaž priecājas par ciemiņiem. Te rīko Klitijas klasesbiedru salidojumu — viņa ir pirmā Seces tagadējās skolas absolvente un arī pirmā Kokneses vidusskolas izlaiduma absolvente. Prieka te gana ne tikai brīžos, kad “Poriešos” viesojas dēls Ansis un viņa ģimene, brāļameita Dainuvīte ar meitu Iritu. Vasarās valda īpaša jautrība, jo brīvdienas te pavada gan pašu mazbērni Artūrs, Aija un Andra, gan arī brāļa Leona bērni un mazbērni.
“Viņi mums palīdz gan ravēt, gan sienu sagādāt,” smaida vecāmāte. “Aijiņa ļoti skaisti dzied, arī citi ir lieli mākslinieki. Bērni rīko koncertus, un mēs ejam klausīties. Uz istabas durvīm “afiša” vēsta, cikos koncerts sākas un cik ir ieejas maksa. Kā tad bez naudas uz koncertu iesi!”.
Lai gan lielas svinības dzimšanas dienā nav plānotas, ciemiņi noteikti būs. Kā gan citādi! Te taču allaž kādu gaida.
