Aizkrauklieši Margita un Gunārs Krastiņi jau vairākus gadus veiksmīgi audzē vasaras puķes. Ģimenei šī nodarbošanās ir ne tikai bizness, bet arī sirdij tīkama aizraušanās.
Aizkrauklieši Margita un Gunārs Krastiņi jau vairākus gadus veiksmīgi audzē vasaras puķes. Ģimenei šī nodarbošanās ir ne tikai bizness, bet arī sirdij tīkama aizraušanās.
Krastiņu ģimene par puķaudzēšanu ieinteresējās, lasot dārzkopju grāmatas un žurnālus. Tad viņi sāka apmeklēt dažādus kursus, īpaši Bulduru dārzkopības tehnikumā, kur pasniedzēja Anita Onkele lasa lekcijas par puķu audzēšanu un daiļdārzu ierīkošanu.
— Esmu tirdzniecības darbiniece, bet vīrs ir meliorators, taču ar puķaudzēšanu “saslimām” vienlaikus, vīrs gan vairāk, — stāsta Margitas kundze.
Gunāra kungs Bulduros par apmēram 150 latiem nopērk vācu firmas “Bernaru” vasaras puķu — petūniju, balzamīņu, ledenīšu, samteņu, atraitnīšu, gazāniju, neļķu un lobēliju — sēklas. Kastītēs parasti sēj 20. janvārī. Kad sēkliņas uzdīgst, tās divreiz jāpārpiķē. Otrreiz jau plastmasas podiņos, kurus ziemā, televīziju skatoties, gatavo paši, jo pirktie podiņi ir dārgi.
Stādiņus puķaudzētāji piķē Kaigu kūdras substrāta augsnē.
—Vai šī nodarbe ir ienesīga?
— Jā, mēs strādājam ar peļņu. Lielā pārdošana ir līdz Jāņu dienai, pagājušajā gadā stādu pat pietrūka. Margita un dažkārt arī pats stādus pārdodam Aizkrauklē, Koknesē un dažos citos tirgos. Taču mums galvenais ir nevis nauda, cik par puķēm nopelnīsim, bet prieks, ka tās labi aug. Puķes, īpaši petūnijas, zied tik krāšņi, ka vasarās bez tām pasaule būtu daudz pelēkāka. Man gan pašam vislabāk patīk rozes, taču diezin vai kādreiz tās audzēšu, — atklāj Gunārs Krastiņš.
