Saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem līdz šīgada beigām valstī jānodrošina, lai no kopējā realizētās degvielas daudzuma vismaz 2 procenti būtu biodegviela.
Saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem līdz šīgada beigām valstī jānodrošina, lai no kopējā realizētās degvielas daudzuma vismaz 2 procenti būtu biodegviela. Vienīgā vieta Aizkraukles rajonā, kur to šobrīd pārdod, ir firmas “Seko” degvielas uzpildes stacijā Aiviekstes pagastā.
Biodegviela ir triju veidu — biodīzeļdegviela, bioetanols un biogāze. Biodīzeļdegvielu ražo no augu eļļas un dzīvnieku taukiem, un tai ir trīs lietojuma veidi: izmanto tīru biodīzeļdegvielu, kuru iegūst no rapša sēklu eļļas, parastajai dīzeļdegvielai pievieno 30 procentu biodīzeļdegvielas vai arī var būt no 5 līdz 30 procentiem piejaukuma.
Interesants piedāvājums
Pirms pāris gadiem biodīzeļdegvielu Latvijā sāka pārdot SIA “Seko”. Uzņēmums interneta mājaslapā vēsta, ka Aizkraukles rajonā tam pieder degvielas uzpildes stacija Iršos un Aiviekstes pagastā. Šīgada sākumā, atverot “benzīntanku” Aiviekstē, tur sāka pārdot arī biodīzeli. SIA “Seko” rīkotājdirektors Juris Džiguns stāsta: “Biodīzeļdegvielas ražotāji no Latvijas piedāvāja pārdot šo produktu, mums tas likās interesanti un bija arī iespējas to darīt.”
Darbojoties šajā tirgus nozarē, uzņēmums saskāries ar daudzām problēmām, kuras radušās valdības neizdarības dēļ. Patērētājiem biodīzeļdegviela ir diezgan izdevīga, jo šis produkts ir lētāks un nepiesārņo dabu, taču tirgotājiem vēl ir daudz neskaidrību. Ja biodīzeļdegvielu pārdot tīrā veidā bez naftas produktu piejaukuma, kā tas ir firmā “Seko”, nav jāmaksā akcīzes nodoklis, taču visas pārbaudes jāveic un dokumenti jākārto tieši tāpat kā akcīzes precēm.
Apsteidz notikumus
Uzņēmums izvēlējies pārdod tīru biodīzeļdegvielu arī tāpēc, ka, tirgojot degvielu ar piejaukumu, jāpārveido kases aparāts. Latvijas likumdošana nosaka — čekā jābūt paskaidrojumam, ka klients iegādājies jauktu degvielu, un arī tam, cik liels ir šis piejaukums. Džiguna kungs piebilst, ka klients noteikti nebūs pārāk priecīgs čeka vietā saņemt zīmēšanas lapas lieluma izdruku ar paskaidrojumiem.
“Valdība pieņēma likumu, kurš nosaka, ka Latvijā no kopējā pārdotā degvielas apjoma 2 procentiem jābūt biodīzeļdegvielai. Taču, pieņemot šādu likumu, esam aizsteigušies notikumiem priekšā, jo neviens nav pateicis, kā panāks paredzēto biodegvielas patēriņu. Gaidām arī Ministru kabineta noteikumus par biodegvielas kvalitātes prasībām. Šobrīd katra laboratorija, kura pārbauda degvielas kvalitāti, vadās pēc saviem standartiem,” skaidro Juris Džiguns.
Izvēlas lētuma dēļ
Kāds ir biodīzeļdegvielas pieprasījums? Juris Džiguns stāsta:
— Tas nav pārāk liels, taču parastās dīzeļdegvielas un biodīzeļa cenu starpība veicina pieprasījumu. Pircējs mūsdienās vispirms skatās uz cenu, un biodīzelis ir lētāks. Kvalitāte pagaidām ir otrajā vietā. Vēl neesam izauguši līdz tādam ekonomiskās attīstības līmenim, kad vispirms vērtējam kvalitāti un tikai tad pievēršamies cenai.
Ir triju kategoriju autovadītāji, kuri pērk biodīzeļdegvielu. Pirmie iepilda to, braucot uz tehnisko apskati, jo tad izplūdes gāzu ir krietni mazāk. Otrie šo produktu iegādājas lētuma dēļ. Trešajiem vienkārši nepatīk parastā dīzeļdegviela. Biodīzeli īpaši iecienījuši mežizstrādātāji, jo nav jābaidās, ka degviela izlīs zemē un piesārņos augsni, to var nomazgāt no rokām, un tā neož.
Mašīna jāpielāgo jaunajam produktam
Biodīzeļdegvielas priekšrocība — tā nesatur sēru, tai ir labākas eļļojošās īpašības, tā labi uzliesmo un deg, nodrošina vienmērīgu motora darbību, bioloģiski ātri sadalās un nav indīga. Tomēr no autovadītājiem bieži dzirdēts, ka viņi savā mašīnā tādu degvielu nelietu, jo tā bojā motoru. Nav arī nekādu pētījumu, kas vēstītu, kā tad “uzvedas” mašīna un motors, kurā iepildīta biodīzeļdegviela.
Juris Džiguns piebilst, ka Latvijā šāda pētījuma tiešām pagaidām nav: “Lai varētu lietot biodīzeli, mašīnām jābūt sagatavotām. Mēs jautājām “Mercedes” rūpnīcas speciālistiem, vai varam piedāvāt produktu šīs markas mašīnām. Atbilde bija: varam, tikai mašīnas jāpārprogrammē. Jaunāko tehnoloģiju mašīnas vada dators. Problēma gan ir tā, ka nav lietderīgi pārprogrammēt šo vadības iekārtu vai pārregulēt aizdedzi, jo ne Latvijā, ne Eiropā nav tik plašs biodīzeļa tirdzniecības tīkls, lai visur varētu braukt tikai ar šo degvielu. Biodīzeļdegvielai ir nedaudz zemāka enerģētiskā vērtība, tāpēc, darbinot tehniku, jāpatērē vairāk jaudas un degvielas patēriņš ir lielāks.”
Tomēr par spīti sarežģītajiem noteikumiem, kuri jāievēro degvielas tirgotājiem, un pagaidām vēl nelielajam pieprasījumam pēc jaunā produkta SIA “Seko” turpina tirgot biodīzeļdegvielu. Tirdzniecības tīkls pat paplašinās. Pirms diviem gadiem biodīzelim bija tikai viena tirdzniecības vieta — Rīgā, tagad to var nopirkt jau sešās vietās Latvijā.
