Hokeja čempionāta gaidās un robežlīguma ar Krieviju parakstīšanas peripetijās aizvadīta iepriekšējā nedēļa.
Hokeja čempionāta gaidās un robežlīguma ar Krieviju parakstīšanas peripetijās aizvadīta iepriekšējā nedēļa. Arī visai mainīgos laika apstākļos, saulei mijoties ar lietu un daždien pat cīnoties ar pēdējo ziemas sniegu. Tas gan netraucēja zemniekiem sākt sēju — vēlāk nekā citus gadus. Cerēsim, ražu tas neietekmēs un šī tomēr nebūs bada vasara, kādu pareģoja dabas vērotāji, pirmajam pērkonam iesperot kailos koku zaros.
Vairs nevaram būt droši, ka 10. maijā robežlīgumu ar Krieviju parakstīsim. Svarīgajam notikumam Latvijas valdība gatavojās ilgi, apsverot, kuru tad īsti sūtīt uz Maskavu un kā norobežot līguma parakstīšanu no Uzvaras dienas svinībām. Galu galā izlēma sūtīt ārlietu ministru Arti Pabriku, viņš gatavs pēc nedēļas doties ceļā. Taču nu Krievijas amatpersonas paziņo, ka robežlīgumu neparakstīs tik ilgi, kamēr Latvija neatsauks vienpusējo līgumam pievienoto deklarāciju. Tajā Latvijas puse skaidro okupācijas sekas, vēsta par to, kas visiem jau tā sen zināms, taču Krievijai joprojām nav pieņemams. Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersonas deklarāciju lasa, starp rindām saskatot teritoriālus draudus. Proti, Latvija gribot atgūt Abreni jeb Pitalovu. Kamēr no prasībām neatteiksies, līguma nebūs.
Par Abrenes atgūšanu runā jau gadiem ilgi, bet, domāju, Krievijas uztraukumam nav pamata. Līdz šim neviena Latvijas valdība pēc kara zaudēto teritoriju atpakaļ oficiāli nav prasījusi un maz ticams, ka to kādreiz darīs. Paņemt atpakaļ šo zemi nozīmētu tikai jaunas rūpes un ekonomiskās problēmas. Arī pitalovieši diezin vai grib dzīvot Eiropas Savienībā, par kuru viņiem varenā Krievijas propagandas mašīna neko labu nevēsta.
Nesen kāds paziņa stāstīja, ka viņa Krievijas radi uztraucas: Latvijā notiek trakas lietas, televīzijā rāda, kā Rīgā gājienā iet “esesieši”, sit miermīlīgos demonstrantus un spridzina mājas pilsētas centrā… Nu Krievijas telekanāli ziņo par “mantkārīgajiem letiņiem, kuri vēlas atņemt Krievzemei īpašumus un piespiest atzīt okupāciju, kas bijusi tikai glābšana no kapitālisma jūga”. Diemžēl Latvijas deklarāciju neatbalsta arī Eiropas Savienības valstis un Asv, norādot, ka tā bijusi neapdomīga rīcība. Pat pašmāju politiķi, citkārt skaļi bļaudami par taisnību un atklātību, bažīgi bilst, ka izgaisušas visas cerības uzlabot Latvijas un Krievijas attiecības. Uztraukums gan vairāk atgādina kārtējo klanīšanos Austrumu virzienā, gluži kā islamticīgajiem Allahu pielūdzot! Neparakstīs Krievija 10. maijā, parakstīs vēlāk. Galu galā esam Eiropas Savienības ārējā robeža, un lielvalsts šajā līgumā vairāk ieinteresēta, kaut atzīt to nevēlas.
Pirms 10. maija vēl ne mazums citu svarīgu notikumu, no kuriem vērienīgākais — Asv prezidenta Buša vizīte Rīgā šīs nedēļas nogalē. Cerētās brīvdienas amerikānis mums neatvedīs, bet neērtības gan sagādājis kā vēl nekad. Drošības pasākumi augstā viesa sagaidīšanai tik stingri, ka, šķiet, vai uz katru rīdzinieku būs pa slepenajam. Turklāt pat ar visiem drošības pasākumiem aizokeāna viesi vaigā skatīt ļauts tikai prominencēm.
No kā Buša kungs tā baidās? Suns zina, ko ēdis, laikam jau nav tīra viņa politiskā darbība, ja pat soli nevar spert bez apsargu armijas. Vienīgā cerība, ka no vizītes būs arī kāds labums un Rīgas tūristi netiks velti no viesnīcām “izmesti”.
Interesantas lietas notiek degvielas tirgū. Dārgais benzīns pēkšņi pāris dienu kļuva par pieciem santīmiem lētāks, lai pēc tam no jauna sasniegtu 55 santīmu robežu. Iemeslus šādām izmaiņām degvielas tirgotāji neatklāj, vien norāda, ka degvielu lēti tirgojuši zem tās pašizmaksas. Nu beidziet! Neviens biznesmenis neko nepārdos ar zaudējumiem, jo mazāk degvielu, pēc kuras pieprasījums ir un būs vienmēr. Varam vien secināt, ka patiesībā benzīns Latvijā nemaz tik dārgs nav, toties tā augstā cena ļauj labi pildīt kabatas degvielas tirgotājiem. Bēdīgi tikai, ka lielākie dūži ir ārvalstu uzņēmumi, pašiem šajā tirgū ir niecīga vieta un arī ietekmes nekādas. Kādā stabulē pūš “statoilisti”, “nestisti” vai “lukoilisti”, tādai līdzi jāvelk pašmāju bāleliņiem.
Valdība par benzīntankos notiekošo ieinteresējusies un sola stabules pūtējus diriģēt, degvielas cenu regulējot. Bet kā? Bizness ir privāta lieta, un neviens nenoteiks, cik lielu uzcenojumu tirgotājs drīkst piemērot. Ja jau Kalvītis, Šlesers un citi pēkšņi pamodušies un sapratuši, ka degviela Latvijā pārmērīgi dārga, lai maina akcīzes nodokļa likmi. Tieši nodoklis veido lielāko cenas daļu. Taču to samazināt neviens negrasās, to darīt pat nedrīkst, jo Eiropas Savienība neļauj. Tur visiem par benzīnu jāmaksā daudz. Atšķirība vienīgi tā, ka, piemēram, vācietis, daudz maksādams, brauc pa gludu lielceļu, bet latvietis “sit zobus”, kratīdamies bedrainajās ielās, vai slīgst Seces ceļa dubļos.
Kārtējais skandāls — bijušais Saeimas deputāts Oskars Grīgs aizturēts par kukuļdošanas mēģinājumu un citām nelikumībām. Kādreizējais tautas kalps “pieslēdzies” naftas produktu cauruļvadam un zadzis dīzeļdegvielu. Lai policija viņu nepieķertu, piedāvājis ik mēnesi maksāt 4000 latu. Acīmredzot nelegālais bizness zēla un plauka, ja reiz solītas tik lielas naudassummas. Likumsargi nepiekrita un biznesmeni aizturēja. Kratīšanā viņa īpašumā atrada lielas tilpnes un vairāk nekā 13 tonnu degvielas, domājams, ne jau “statoilā” pirktās. Aizturētais vainu, protams, noliedz, un paredzams, ka ar prasmīgu advokātu palīdzību bijušais deputāts izkļūs cauri sveikā. Jautājums vienīgi: kur viņš iemācījies tā zagt? Cerams, ne Saeimā.
Hokejs! Tas pārņem Latviju ik pavasari, liekot sarosīties pat vienaldzīgākajam līdzjutējam. Šogad čempionāts Austrijā, bet nākamgad? Vajadzētu būt Latvijā, Rīgā, kur pagājušās nedēļas sākumā svinīgi atklāja 2006. gada pasaules čempionāta mājaslapu internetā. Tomēr galvenie darbi rit būvlaukumā, kur pēc ilgām diskusijām un vairākkārtējas darbu atlikšanas pērn tomēr iedzina pirmo pāli. Arī svinīgi. Šobrīd objektā strādā vairāk nekā simts celtnieku, jau uzbūvēti lielās ēkas vairāki līmeņi. “būs!” būvnieki sola. “halle būs un čempionāts arī!”
Plaukstot bērziem, beidzies sulu laiks. Kurš paspēja, tas attīrīja organismu no ziemas sāļiem. Bet prāta attīrīšanai sulu nevajag. Pietiek ar labām domām un darbiem.
