Kad klāt ziedošā maija pirmā diena, šūpuļa svētkus svin pļaviņiete Virgīnija Zaharova. Viņas jubileja šogad pusapaļa — 55.
Kad klāt ziedošā maija pirmā diena, šūpuļa svētkus svin pļaviņiete Virgīnija Zaharova. Viņas jubileja šogad pusapaļa — 55.
Kad viesojos pie Virgīnijas kundzes, viņa uzreiz bilst, ka nevar sevi dēvēt par īstu pļaviņieti, jo šajā pilsētā dzīvo tikai septīto gadu. Viņas dzimtā puse ir Latgalē, Žīguros.
— 20 gadu nostrādāju par Žīguru dzelzceļa stacijas priekšnieci. To gatavojās slēgt, un man piedāvāja darbu Pļaviņās. Ja gribēju turpināt strādāt, vajadzēja izvēlēties. Manas darbinieces Žīguros teica: kā tad tā — kapteinis parasti kuģi pamet pēdējais, bet es to daru pirmā! Nekad nespēju iedomāties, ka dzīvošu Pļaviņās, lai arī te bieži biju saistībā ar darbu. Grūti sākumā klājās, jo līdzās nebija neviena tuvinieka, tikai mans suns un kaķis, — stāsta jubilāre.
Zorgevica pateicība
Dažus gadus viņa bija Pļaviņu dzelzceļa stacijas priekšnieces vietniece, tagad jau trešais gads, kopš vada nelielo Ozolsalas stacijas kolektīvu. Neilgā laikā mazā dzelzceļa stacija izveidojusies par pasažieriem tīkamu vietu. Apkārtne ir sakopta, puķes zied līdz vēlam rudenim. Par darbu Virgīnijas kundzei personīgi pateicās arī akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Andris Zorgevics.
— Man ir ļoti labs kolektīvs, un kopā mēs padarām daudz. Lepojos, ka cilvēkiem šī vieta šķiet pievilcīga. Lai ko darītu, man patīk kārtība, — saka jubilāre.
Katrai valdībai pa bērnam
Tomēr ar dzimto novadu Virgīnija Zaharova saistīta joprojām, jo tur dzīvo meita Elēna ar mazdēliņu Genādiju un citi tuvinieki. Dēls Juris tagad ir rīdzinieks. Jubilāres vīrs pirms vairākiem gadiem traģiski gāja bojā, un mazdēls Genādijs nosaukts vectēva vārdā.
Virgīnijas kundze nāk no trīs bērnu ģimenes.
— Tēvs savulaik smējās, ka viņš katrai valdībai devis pa bērnam — mans brālis dzimis 1939. gadā, brīvās Latvijas laikā, māsa — 1942. gadā, kad valdīja vācieši, bet es jau padomju gados, — stāsta jubilāre.
Laikrakstu neaizmirst
Virgīnijas kundze joprojām abonē Balvu rajona laikrakstu “Vaduguns”, lai zinātu, kā klājas Latgales puses ļaudīm, un, cik bieži iespējams, dodas ciemos pie savējiem. Pirms četriem gadiem viņa ieguva autovadītājas apliecību. Arī to dzīve piespieda izdarīt.
— Citādi nevarēju tikt uz saviem Žīguriem, jo vilciens uz turieni vairs nekursē. Visādi man klājās ar to mācīšanos braukt. Savam instruktoram teicu, lai dara, ko grib, bet man jāiemācās vadīt automašīnu. Kad tiesības jau bija kabatā, arī dažādi piedzīvojumi gadījās, bet uz ceļa nekad neesmu palikusi. Vienmēr kāds palīdzēja. Tagad gan arī pati varu veikt sīkus remontdarbus. Tehnika man patīk, — stāsta pļaviņiete.
Viņa atklāj, ka apaļās dzīves jubilejas līdz šim nav plaši atzīmējusi, bet svinējusi kopā ar bērniem. Šoreiz goda dienu aizvadīs kopā ar kolēģiem.
