Kas sēdīsies pašvaldību tronī — princis, ubaga zēns, lutausis, trīs gudrie vai varbūt antiņš?
Kas sēdīsies pašvaldību tronī — princis, ubaga zēns, lutausis, trīs gudrie vai varbūt antiņš? Latvijas pašvaldību mācību centra (LPMC) direktore Gunta Liepa saka: “Bez gudrības nebūs padoma.” Tomēr, ja deputāts mācās, sabiedrība melš: re, kā tērē mūsu naudu!
Deputāts nav tikai skanīgs vārds, tas tulkojams arī kā amats 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā. Lūkosim noskaidrot, vai deputāti zina sava amata noslēpumus. Un vēl svarīgāk — vai viņi grib tos zināt.
Politiķu apmācība ir ļoti nepieciešama, jo, kā atzīst pašvaldībās strādājušas personas, darbs nav viegls. Nav nekāds brīnums — no lauka “nocelts” zemnieks vai no kantora “izstumts” ierēdnis ne vienmēr prot bez citu palīdzības iejusties deputāta vai pašvaldības vadītāja lomā. Šoreiz runāsim par jauno deputātu prāta asināšanas iespējām, jo bieži deputāti nemaz īsti nezina, kādi ir viņu pienākumi un kā tos vislabāk veikt, kā gūt nevis labumu sev, bet pildīt pašvaldības maku.
Ko šogad mācīsies?
Nu jau ir zināms, kādās komitejās un komisijās deputāti darbosies.
LPMC pašvaldību jaunajiem politiķiem piedāvā mācības šādās jomās: pašvaldību likumdošana un jurisprudences iemaņas, izpratne par līgumu un konkursu procedūru, politiskais menedžments, finanšu vadība, pašvaldību sadarbība, vadības iemaņas, informācija par Eiropas Savienības fondiem un svešvalodas. Deputātiem mācīs arī ētiku, kā strādāt ar iedzīvotājiem, kā ievērot iedzīvotāju intereses, u. c.
Bez kritērijiem nav rezultātu
“Agrāk pašvaldības deputātu kandidātus vērtēja pēc trim kritērijiem. Tika noskaidrots, kā kandidāts strādā darba vietā, kāda ir viņa izglītība un ko viņš vēlas darīt sabiedrības labā,” atceras Gunta Liepa. “Mūsdienās kļūt par deputātu vairs nav tik sarežģīti. Demokrātijas apstākļos vairs nav tik stingru priekšnoteikumu, katra partija izvirza tikai savus kritērijus.”
Par atbilstošu izglītību, pozitīvu attieksmi, sabiedrības problēmu izpratni un atbildības izjūtu Vēlēšanu likumā nekas nav sacīts…
Darbs, darbs, darbs
“Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās mainījās apmēram 45 procenti deputātu. Šoreiz, iespējams, būs vairāk izmaiņu, jo sabiedrība aktīvāka un gudrāka. Iedzīvotāji pēkšņi saprot, ka viņi var kaut ko ietekmēt. Bieži tie, kuri domā, ka nu tiks lielā amatā pie labumiem, viļas, jo deputātam, ja viņš patiesi ir īsts deputāts, darbs nav salda maize. Nepārtraukti jārisina gan dažādi individuāli jautājumi, gan kopējās pašvaldības lietas. Zinu pēc savas pieredzes, ka, strādājot par pašvaldības deputātu, bieži vien vairs neatliek laika savām personīgajām vajadzībām. Tos, kuri papildus naktīs grib nodarboties ar biznesu, es aicinātu vēlēšanās nekandidēt,” uzskata LPMC direktore.
Katram sava vieta
“Politiķim jādarbojas ar iedzīvotājiem, nevis ar saimnieciskiem jautājumiem, ar to lai strādā profesionāli un apmācīti pašvaldību darbinieki. Darbinieku veikums ir jākontrolē. Latvijā mēs vēl neprotam pareizi strādāt, jo nav šķirtas lēmējvara un izpildvara. Pašvaldībās ir septiņi, deviņi vai vienpadsmit deputātu, kuri darbojas savā komitejā, pārzina visas problēmas savā pašvaldībā, pilnībā izprot likumdošanu, veicina vides attīstību pašvaldībā. Tā vismaz vajadzētu būt. Darbalauks ir ļoti plašs, tāpēc daudzi to nemaz nevar “pavilkt”,” stāsta Liepas kundze.
Klāt “piektais gads”?
“Pirmais, kas noteikti jāzina jaunajiem pašvaldību deputātiem — kā rīkoties ar budžetu, lai netiktu “apgāzti” iepriekšējo deputātu lēmumi. Kā mēs bieži sakām — ka tik nesākas “piektais gads”,” zīmīgi uzsver Liepas kundze.
Tomēr ļoti daudzi politiķi baidās mācīties par pašvaldības naudu, jo viņiem šķiet, ka sabiedrības reakcija būs — klau, kāpēc viņš tērē pašvaldības naudu? Tomēr, ja deputāts nemācās un lemj bez zināšanām, tad veidojas “greiza politika”.
(“Rīgas Apriņķa Avīze”)
