Svarīga gan atzinība, gan kritika. Iedzīvotāji priecājas par lēmumu saglabāt Kriškalnus Aiviekstes pagastā

Aiviekstes pagasts un tā centrs Kriškalni savijies ar Pļaviņu pilsētu. Pirms laika pašvaldībā izskanēja doma apvienot abas teritorijas, kas aiviekstiešus spēcīgi satrauca. Viņi vēlas saglabāt Kriškalnus pagasta teritorijā. Tas un citi jautājumi pārrunāti iedzīvotāju tikšanās reizē ar pašvaldības pārstāvjiem, kas pagastā notika pirmo reizi.

Pateicas cilvēku atsaucībai

Līdzīgi kā citās šādās tikšanās pašvaldības pārstāvji vispirms sniedza ieskatu par visu novadu kopumā, bet Aiviekstes pagasta pakalpojumu centra vadītāja Giedre Zvirgzdiņa vairāk pastāstīja par pagastu, tajā paveiktajiem un plānotajiem darbiem.

Pagasta teritorija ir gana plaša, kuras labiekārtošanā nodarbināti trīs strādnieki. Aizvadītā gada laikā turpinājušies teritorijas sakopšanas darbi gan centrā, gan ārpus tā, paplašināta gājēju ietve pie pirmsskolas izglītības iestādes “Jumītis”, un gar to nozāģētas vecās plūmes, vietā iestādot košumkrūmus, vairākās smilšu kastēs nomainītas smiltis, labotas konstrukcijas, remontētas arī iestādes iekštelpas un veikti citi darbi.

Aizvadītajā gadā laboti vairāki ceļi, apkoptas to malas un grāvji. Ceļus spēcīgi bojā smagā tehnika, īpaši mežistrādes. Giedre Zvirzgdiņa atzina, ka šobrīd sūdzības ir par diviem ceļiem, bijusi saziņa ar uzņēmumiem, kas tos salabos par saviem līdzekļiem.

Vienu veido, cits brūk

Pašvaldība turpina pludmales labiekārtošanu un uzturēšana pie Odzes ezera Mežezerā, kur papildus izvietotas divas pārģērbšanās kabīnes, atkritumu tvertnes.

Liela uzmanība pagastā pievērsta kapu sakopšanai, kur veic ikdienas darbus, kā arī zāģē bīstamos kokus, labo soliņus, ieejas vārtus, ūdens ņemšanas vietas un veic citus darbus. Lai arī kapos ir pietiekami daudz atkritumu tvertņu, ne visi atkritumus izmet tur, kur paredzēts, un tā ir nebeidzama problēma.

Aiviekstes pagasts neapšaubāmi lepojas ar savu Kriškalnu kalnu, kur, pateicoties biedrības “Kopsolis” vadītājai Iveta Krastiņai, izveidots parks ģimenēm, kā arī pērn īstenots projekts, rīkojot Baltu vienības dienas pasākumu. Savu atbalstu parka attīstībā sniedz arī iedzīvotāji, par ko viņiem paldies.

Skumji par trīslaidumu akmens mūra velvju tiltu, kuram šogad aprit 100 gadu, taču atliek vien noskatīties, kā tas pamazām brūk, jo līdz šim nav bijis iespējas rast līdzekļus tā atjaunošanai.

Pagastā notiek graustu un nesakopto īpašumu apzināšana, lai mudinātu tos sakārtot. Tāds saraksts top visā novadā. Aiviekstē turpināsies arī citi darbi. Giedre Zvirgzdiņa atzina, ka būtiska ir cilvēku atzinība par paveikto, bet tikpat svarīga dažkārt ir kritika un informācija par vietām, kas nav sakoptas, jo visu pamanīt nav iespējams.

Atsakās no pievienošanas ieceres

Savukārt Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvji informēja par iedzīvotāju iespējām iesaistīties dažādu iniciatīvu īstenošanā. Šobrīd noslēgusies pieteikšanās Aizkraukles novada pašvaldības izsludinātajā biedrību projektu konkursā, kurā saņemti 32 pieteikumi. Vēl būs iespēja piedalīties pašvaldības rīkotajā sabiedrības līdzdalības budžeta projektu konkursā, un pašiem iedzīvotājiem balsot, kādas idejas īstenot. To gan varēs darīt tikai elektroniski, bet no tā nevajag baidīties, jo atbalstu, kā to darīt, sniegs katrā bibliotēkā.

Turpinās Aizkraukles novada teritorijas plānojuma izstrāde, un tas joprojām atvērts priekšlikumiem. No tā izslēgts ierosinājums Kriškalnus pievienot Pļaviņu pilsētai, ko aiviekstieši uzņēma ar atzinību.

Iepriekšējo Pļaviņu pārvaldības lēmumu rezultātā savulaik Kriškalniem “nogriezta” daļa teritorijas, un veidojas diezgan absurda situācija, ka pat vienā ielā daļa ēku ir pagastā, bet daļa — pilsētas teritorijā. Ir iedzīvotāji, kuri joprojām neapzinās, ka dzīvo Pļaviņās, nevis Aiviekstes pagastā, jo šis lēmums ar cilvēkiem nav apspriests. Tas skar arī pirmsskolas izglītības iestādi “Jumītis”, kurai dalās teritorijas piederība. Aiviekstes pagasta pakalpojumu centrs gan joprojām turpina un turpinās rūpēties par šo iestādi un apkārtni, jo bērnudārzs savulaik būvēts pagastā, un sadarbība ar to ir laba. Izskanēja gan ierosinājums, ka varbūt vajadzētu atdot savulaik atdalīto teritoriju pagastam.

Nekas nenotiek!

“Pie mums nekas nenotiek!” — vēstuli ar šādu apgalvojumu saņēmusi Aizkraukles novada pašvaldības Kultūras pārvalde, kurā gan akcentēta kultūras dzīve Pļaviņās. Pārvaldes vadītāja Anta Teivāne atzina, ka pēc pasākumu skaita Pļaviņas ir otrajā vietā novadā, un savu artavu tajā dod arī pilsētas bibliotēka, jo tik daudz pasākumu kā tajā, nav nevienā citā. Arī Aiviekstes pagastā notiek pasākumi, kur liels nopelns ir biedrībai “Pļaviņu pļāvēji”, darbojas vokālais ansamblis.

Šis gads nozīmīgs ar gaidāmajiem skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Tas nozīmē arī lielākus izdevumus, bet to dēļ līdzekļi kultūras jomai būtiski nav mazinājušies. Tomēr, lai taupītu, novada svētki šogad būs Aizkrauklē kopā ar pilsētas svētkiem. Pļaviņās tie būs nākamgad, un katru gadu paredzēti citā vietā. 2027. gadā svinēs Jāņa Jaunsudrabiņa 150. dzimšanas dienu, un pasākumi būs gan Neretā, gan Pļaviņās, kas tajā pat gadā pilsētai svinēs 100 gadu. No iedzīvotājiem izskanēja ierosinājums jau tagad paredzēt 100 000 eiro šī notikuma atzīmēšanai, uz ko Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums ar smaidu atteica, ka varot solīt trīs reizes vairāk.

Prioritāte — sava novada skolas

Arī Aiviekstes pagastā cilvēki sašutusi par skolu reorganizāciju, vidusskolas posma slēgšanu Pļaviņās, kas var būtiski ietekmēt šīs mācību iestādes turpmāko darbību. Šobrīd vairāk skolēnu izvēlas mācības turpināt Jēkabpilī, un viņu nogādāšana skolā gulstas uz vecāku pleciem. Turklāt tā ir problēma, kas nākamajos gados tikai palielināsies. Vai tiešām pašvaldībai nav iespējams nodrošināt transportu, kas būtu svarīgi arī bērnu drošībai.

Pašvaldības pārstāvji atzina, ka galvenā tās prioritāte ir citas novada skolas, tāpēc var doties, piemēram, uz Koknesi, kam paredzēti kompensācijas pasākumi, bet ne braucieniem uz citu novadu. Tie, kuri ar to saskārušies, atzīst, ka tik vienkārši izbraukāt nav arī uz to. Pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš piebilda, ka sadarbībā ar Autotransporta direkciju sabiedriskā transporta maršrutus var pārskatīt un mainīt, ja tas nepieciešams.

Aktuāls jautājums Aiviekstē bija arī atkritumu izvešana, aicinot pašvaldības saistošajos noteikumos mainīt biežumu, cik reizes gadā tas vienai mājsaimniecībai jādara. Ja cilvēks šķiro atkritumus, tad nav tik daudz ko izvest. Ja ir vairāki īpašumi, un visos jābūt noslēgtiem līgumiem, tad summa veidojas liela, bet atkritumus jau rada cilvēks nevis īpašums.

Pašvaldības pārstāvji atzina — nevieni noteikumi diemžēl nemazina problēmu, ka atkritumu maisus no privātmājām aizved uz konteineriem pie daudzdzīvokļu ēkām vai izmet dabā. Šo netikumu tik vienkārši izskaust nevar, bet normas var pārskatīt, ja cilvēki piedalās atkritumu šķirošanā. Likums šobrīd gan nav apzinīgo iedzīvotāju pusē.

To, ka dabā joprojām nonāk daudz atkritumu, apliecināja gan Giedre Zvirgzdiņa, gan “Jumīša” vadītāja Ieva Dreimane, jo bērnudārznieki, dodoties talkās, katru gadu salasa pilnus maisus atkritumu turpat ceļmalās. Domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris gan atzina, ka pēdējā laikā situācija šajā ziņā uzlabojas. Tomēr interesanti, ka apkārt mētājas arī pietiekami daudz depozīta pudeļu, kuras varētu nodot. Acīmredzot vajadzīgs ilgs laiks, lai cilvēki mainītu savu domāšanu un rīcību.

Cilvēki interesējās, vai arī Pļaviņās būs šķiroto atkritumu laukums, kas savulaik bija paredzēts. Uldis Riekstiņš apstiprināja, ka plānā tas ir. Pagaidām atkritumus var nogādāt uz Koknesi, vai izmantot akcijas. Cilvēki gan atzina, ka par tām nereti uzzina, kad kārtējā jau beigusies.

Dzird pirmo reizi

Iedzīvotāji skāra arī Pļaviņu HES jautājumu, par kura darbību pašvaldība nesaņem neko, pat nekustamā īpašuma nodokli nē, jo šobrīd tā paredzēts likumā. Jau iepriekš šādā tikšanās reizē Pļaviņās izskanēja mudinājums pašvaldībai izmantot to, ka apsaimniekošanā tai ir Daugava no Aizkraukles līdz Aiviekstes ietekai, ar tai esošo inženierbūvi, par ko valstij var prasīt naudu uzturēšanai. Pašvaldības pārstāvji par šādu iespēju bija skeptiski.

Aiviekstieši arī aizrādīja, ka ikdienā vēlētos lielāku pašvaldības policijas klātesamību, vairāk skaidrības, kādos gadījumos jāsauc tā vai valsts policija. Turklāt Pļaviņām nav vairs speciāli marķētās automašīnas, kas apgrūtina inspektores darbu. Tomēr kopumā sadarbība ar pašvaldības policiju ir laba.

Dainis Vingris atzina, ka pašvaldības policijas darbs neapšaubāmi jāstiprina. Teritorijās vajag vairāk novērošanas kameru un citus pasākumus sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, cik budžetā var atļauties.

Iedzīvotājiem aktuāls arī jautājums par informācijas saņemšanu un saziņu ar pašvaldību, konkrētāk tieši ar Pļaviņu apvienību. Leons Līdums atgādināja par pašvaldības mobilo aplikāciju. Tas esot labs rīks, ko novērtējuši gan paši darbinieki, gan iedzīvotāji. Aplikācijā var uzdot konkrētus jautājumus un saņemt atbildi par rīcību. Tomēr joprojām ir cilvēki, kuri par šādu iespēju nav pat dzirdējuši, tāpat kā par to, ka pašvaldības informatīvo izdevumu var lasīt digitāli, bet drukātu saņemt pakalpojumu centros, bibliotēkās un citās vietās. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.