Kooperatīvā sabiedrība “Aizkraukle—A” viena no pirmajām Aizkraukles rajonā sākusi vasarāju sēju.
Kooperatīvā sabiedrība “Aizkraukle—A” viena no pirmajām Aizkraukles rajonā sākusi vasarāju sēju. Salīdzinot ar pagājušo gadu, sējas sākums aizkavējies apmēram par nedēļu.
— Sēju sākām 21. aprīlī un pirmajā dienā iesējām 36 hektārus miežu, — saka kooperatīvās sabiedrības “Aizkraukle—A” agronome Aija Elksne. — Daudzviet lauki vēl arvien mitri. Vienīgi laukos, kuri netālu no Daugavas, ir pietiekami sauss, lai varētu sēt. Sējam visu diennakti. Jāiesēj 360 hektāru miežu un auzu. Ja laika apstākļi būs piemēroti, to plānojam paveikt 12 dienās. Vakar sākām arī vasaras rapša sēju. Šo kultūru audzēsim 276 hektāros, apsēsim 15 dienās. Savukārt maija beigās, kad vairs nebūs salnu, 110 hektāros sēsim griķus.
Ziemāji iznīkuši
Vasarāju sēja aizkraukliešiem problēmas nerada, taču rudenī sētie ziemāji gan — vismaz 10000 latu zaudējumu. Ļoti lielās platībās sējumi sapelējuši.
— Ziemāji bija iesēti 540 hektāru platībā, — stāsta Elksnes kundze. — Rudzi, kvieši un ziemas rapsis. Garo ziemu vislabāk pārcietis ziemas rapsis. Arī kviešu šķirne “Pamjati Fedina”, kuru aizkrauklieši audzē jau sen, pārziemojusi pietiekami labi. Turpretī no Polijas atvestās ļoti ražīgās ziemas kviešu šķirnes “Meva” sējumi 10 hektāros iznīkuši pilnībā.
Ļoti sliktā situācijā ir arī ziemas rudzi. 10 hektāros bija iesēta augstražīga rudzu šķirne “Amilo” no Vācijas. Arī šīs šķirnes sējumi sniega pelējuma dēļ iznīka pilnībā. Ne tik dramatiska, bet ļoti slikta aina ir arī tradicionāli audzēto ziemas rudzu “Puhovčanka” sējumos. No 270 hektāriem sējumi iznīkuši 120 hektāru platībā. Pēdējās aukstās naktis situāciju vēl pasliktinājušas, un augi iet bojā vēl lielākās platībās.
Varēja glābt
Laukus apskatīja gan Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti, gan zinātnieki no Skrīveru zinātnes centra. Speciālisti uzskata, ka siltā rudens dēļ bija pārāk garš veģetācijas periods. Tad nedaudz uzsala, bet janvārī veģetācijas periods atsākās. Vēlāk nesasalušai zemei uzsniga ļoti bieza sniega kārta, nenokūstot līdz pat marta beigām. Zem sniega ziemāji sapelēja un gāja bojā.
— Tikai tagad, aprīlī, Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti pasaka, ka sējumus janvārī vajadzēja miglot ar speciālu preparātu, kurš aizkavē daudzu slimību, arī sniega pelējuma, attīstību, — saka Aija Elksne. — Gadījums, protams, ļoti netipisks, taču mēs būtu miglojuši, lai saglābtu vismaz daļu sējumu. Tagad esam zaudējuši vairāk nekā 10000 latu. Iznīkušās sējumu platības nāksies pārsēt. Sēsim vasaras rapsi un miežus.
Valsts augu aizsardzības dienesta informācija liecina, ka Vidzemē sniega pelējuma dēļ gājuši bojā četri līdz pieci procenti sējumu. Savukārt Skrīveru zinātnes centra speciālistu aprēķini rāda patieso ainu — iznīkuši 65 līdz 70 procentu ziemāju.
Prasa
kompensāciju
Kooperatīvā sabiedrība “Aizkraukle—A” nosūtījusi vēstuli zemkopības ministram Mārtiņam Rozem ar situācijas skaidrojumu un lūgumu kompensēt laika apstākļu un valsts ierēdņu neizdarības dēļ radītos zaudējumus. Ministra atbilde vēl nav saņemta. Nav arī nevienas apdrošināšanas kompānijas, kura uzņemtos apdrošināt sējumus.
