Piedod, ka es tavā pļavā Eju pūpolzarus lauzt. Tie tik koši baltā krāsā Grib par pavasari paust.
***
Piedod, ka es tavā pļavā
Eju pūpolzarus lauzt.
Tie tik koši baltā krāsā
Grib par pavasari paust.
Mazais baltais pūpolzariņš
Rokās man kā gaisma kļūst
Un kā saules siltais stariņš
Cauri manām domām plūst.
Un šai mazā pūpolzarā
Tik daudz gaismas mirdz,
Un kā bērnu dienās senās
Klusi priecājas man sirds.
Es šos pūpolzarus baltos
Likšu vāzē, lai tie smej,
Lai tie pavasara vējos
Saules gaismu apkārt lej.
Piedod, ka es tavā pļavā,
Nezinot tev, atnākusi
Un šai mazā pūpolzarā
Pavasari atnesusi.
***
Drīz upes krastmalā ieskanēs
Skanīgas putnēnu balsis,
Un ievas tik baltas saziedēs
Kā visbaltākais ziedu valsis.
Tas būs saulītes pieskāriens maigs,
Kas modinās pumpurus zaros.
Tas būs balto ievziedu laiks,
Kurš mirdzēs upes krastos.
Baltās ievas un putnu balsis —
Šo mirkli mēs ievīsim sapņos.
Un balto ievziedu līganais valsis
Aiztrauks upes ūdeņos straujos.
Baltajos ievziedos sapņi mums smaržos,
Tie kā vēsmiņa pāri mums trauks.
Un rudens pusē, kad kļavlapas sārtos,
Mēs teiksim — cik jauks bija ievziedu laiks.
