“Neesi aita! Nopērc “Sīrupu”!” vai katru otro vakaru aicina reklāma televīzijā.
“Neesi aita! Nopērc “Sīrupu”!” vai katru otro vakaru aicina reklāma televīzijā. Arī attēls atbilstošs — tīņu žurnāla lasītāji — cilvēki kā jau cilvēki, bet pārējie, tajā skaitā skolotāja, vien dīvaini radījumi ar aitas galvu un, domājams, arī smadzenēm. Esam pieraduši nebrīnīties par ārzemju reklāmas veidotāju paņēmieniem publikas uzmanības piesaistīšanai, taču šoreiz tie ir pašmāju darboņi, kuri krietni pāršāvuši pār strīpu.
Diezin vai reklāmas autori ir tiesīgi visus, kuri tīņu izklaides izdevumus nelasa, dēvēt par aitām. Sabiedrības apziņā šie dzīvnieki asociējas ar visai aprobežotiem radījumiem.
Reklāmas veidotājiem pat nācās publiski taisnoties, ka viņi ar šo reklāmu nav domājuši neko nosodošu. “Sīrupa” reklāmas autoru argumenti, ka dažās ārvalstīs aitas nesalīdzina ar aprobežotiem radījumiem, ir tikai banālas atrunas.
“Sīrupa” reklāma nomelno skolotāja profesiju — uzskata vairāki pedagogi. Kāda skolotāja stāstīja, ka viņas bērns pēc šīs reklāmas noskatīšanās vaicājis: “Mammu, vai redzēji, kā nupat televīzijā izmuļķoja skolotājus?”
Reklāmas likumā teikts, ka reklāmā atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kuri nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas. Aizliegts noniecināt vai izsmiet citas personas. Īpaši norādīts, ka bērniem paredzētajā reklāmā aizliegts ietvert apgalvojumus, kuri var radīt mazvērtības sajūtu, diskreditēt vecāku un pedagogu autoritāti, kā arī apgalvot, ka konkrētu preču iegāde rada psiholoģisku pārākumu pār vienaudžiem.
Tāpat jau sabiedrībā skolotāja profesija vairs nav prestižāko vidū. Nu to izsmej publiski.
