Klintainietis Gunārs Veida ziemā dzīvo Rīgā, bet vasaru pavada Klintainē, sava tēva mājās. Viņš stāda un kopj mežu, nodarbojas arī ar biškopību. Gunārs Veida pēc profesijas ir celtnieks, bet nu kļuvis par mežkopi un biškopi.
Klintainietis Gunārs Veida ziemā dzīvo Rīgā, bet vasaru pavada Klintainē, sava tēva mājās. Viņš stāda un kopj mežu, nodarbojas arī ar biškopību.
Gunārs Veida pēc profesijas ir celtnieks, bet nu kļuvis par mežkopi un biškopi. Lai arī ziemā dzīvo Rīgā, sirmais staltais kungs sevi uzskata par klintainieti, jo vasarā kopā ar māsu Zelmu kopj tēva mājas “Kalna Kapmalas”.
Bērzi negrib augt
Veidas kungs stāsta:
— Manam vectēvam reiz piederēja aptuveni 30 hektāru zemes pašreizējās Aizkraukles pilsētas teritorijā. Kad pieteicu savas mantinieka tiesības, izvēlējos saņemt nevis kompensācijas sertifikātus, bet līdzvērtīgu zemi. Vienu gabalu man piedāvāja Sērenē, otru — Vietalvā. Izvēlējos Vietalvu, jo tā tuvāk dzīvesvietai. Tā tiku pie piecpadsmit hektāru liela zemes gabala, kur kolhoza laikā bija aitu ganības.
Klintainietis sākumā nolēma stādīt bērzus. Pats savāca sēklas, Kalsnavas laboratorijā pārbaudīja. Speciālisti apgalvoja, ka tās ir labas un dīgtspējīgas, tomēr beigās no bērzu audzes nekas neiznāca. Neviens kociņš tā arī neizauga. Kad pirms dažiem gadiem meža stādīšanai varēja saņemt programmas SAPARD līdzekļus, Veidas kungs uzrakstīja projektu, saņēma finansiālu atbalstu un jau trešo gadu savā īpašumā Vietalvā stāda priedes.
Šokē cenu pieaugums
— Ir liels gandarījums redzēt, kā aug mani stādītie koki. Taču, ņemot vērā, ka pieaugušu šo mežu redzēs tikai mani mazbērni un mazmazbērni, tomēr rēķinu, cik materiāli izdevīga ir šī meža stādīšana, saņemot arī SAPARD programmas atbalstu, — stāsta Veidas kungs. — Tā kā mežu stādu pats, ņemot palīgā vien pāris vietējo jauniešu, izmaksas ir nedaudz mazākas. Visvairāk šogad mani satrieca stādāmmateriāla cenas. Pirms trijiem gadiem tūkstoš stādu maksāja 25 latus, pagājušajā gadā — aptuveni 40 latu, bet šogad — jau 70 latu!
Protams, ir audzētavas, kur stādus var iegādāties krietni lētāk, taču SAPARD projekta realizētājus ierobežo nosacījums, ka drīkst stādīt tikai sertificētus stādus. Audzētavas, kurās tādus pārdod, lielākoties pieder uzņēmumam “Latvijas valsts meži”, tāpēc esmu ļoti dusmīgs uz šo iestādi. Viņi paši izpārdod valsts mežu, bet mums grib noplēst septiņas ādas.
Prasības jāpilda
Šogad darbi vēlā pavasara dēļ nedaudz aizkavējušies. Citos gados aprīļa vidū iecerētā platība jau bija apstādīta, pagājušajā gadā priežu stādīšanas talka rīkota ap Lieldienām. Šogad saistībā ar straujo stādāmmateriāla cenu kāpumu vēl nebija sagādāti stādiņi, tāpat mežā nevarēja iebraukt — viss slapjš.
Darba jaunaudzē netrūkst arī vasarā, jo, lai saņemtu finansiālo palīdzību, platībai ap iestādītajiem kociņiem līdz 1. septembrim jābūt appļautai. Taču Veidas kungs novērojis, ka kociņi, ap kuriem zāle gludi nopļauta, neaug tik labi kā tie, kuri ieauguši zālē. Tomēr prasības jāpilda.
Biškopību apgūst pie profesionāļa
Otra Veidas kunga nodarbošanās ir biškopība. Pirms divdesmit gadiem viņš mācījās profesionāla biškopja Andreja Miža vadītajos kursos. Vēlāk klintainieti konsultēja arī personīgi.
No 22 pagājušajā rudenī ieziemotajām saimēm izdzīvojušas 17. Bites jau pamodušās no ziemas miega un izlidojušas no stropiem. “Kalna Kapmalās” stropi ir pie mājas, un izveidota arī pārvietojamā drava, taču Veidas kungs neplāno vākt kādu noteiktu medu, piemēram, griķu, viršu vai sinepju. Viņš savāc jauktu ziedu medu, parasti lielākais ienesums ir liepu ziedēšanas laikā. Kā nektāraugs iepriekšējos gados saimniecībā sēts bišu amoliņš, to darīs arī šogad.
