Kamēr bērzi vēl nesteidz raisīt pumpurus, ir īstais sulu laiks. Gandrīz katrā lauku sētā cilvēki tecina bērzu sulas — veselīgo pavasara dzērienu.
Kamēr bērzi vēl nesteidz raisīt pumpurus, ir īstais sulu laiks. Gandrīz katrā lauku sētā cilvēki tecina bērzu sulas — veselīgo pavasara dzērienu. Arī pilskalniete Inta Žagariņa divas reizes dienā mēro ceļu uz mežu pēc bērzu sulām.
— Tagad īstais laiks, lai ar bērzu sulām no organisma izskalotu ziemas laikā uzkrātos sārņus, — saka Inta Žagariņa. — Dienā izdzeru vismaz trīs litrus sulu un jūtos arvien labāk. Pavasarī pirmās tek kļavu sulas, bet manā apkārtnē nav sulu tecināšanai piemērotas kļavas, tāpēc jāgaida, līdz bērziem sāk tecēt sulas.
Kurš katrs koks sulu tecināšanai nemaz neder. Tam jābūt pietiekami resnam un veselīgam. Turklāt jāizvēlas koks ar nokareniem zariem. Sulas tad būs saldākas. Ielejās augošie bērzi neder. To sulas ir ūdeņainas. Ir vēl kāds noslēpums — sulas jāsāk tecināt jaunā mēnesī. Tad tās, ilgāk glabājot, neglumē. Saldās sulas pievilina kukaiņus. Tāpēc gan tekni, gan kannu, kurā tek sulas, ietinu plēvē. Tad sulas ir ļoti tīras.
Katru pavasari tecinu daudz bērzu sulu. Dzeram paši, pēc tām brauc bērni no Rīgas un ved arī saviem paziņām. Daļu glabājam vasarai. Parasti trīslitru burkās, pievienojot vien nelielu upeņu zariņu.
Atceros, tēvs savlaik bērzu sulas pildīja lielā koka mucā, bet virsū lika diedzētus graudus. Līdz vasarai sazēla krietns zelmenis. To noņēma, un dzēriens bija dzirkstošs un ļoti atspirdzinošs. Sulas var pildīt arī šampanieša pudelēs, katrā ieliekot mazu kripatiņu rauga. Pudeles rūpīgi jāaizkorķē un jāglabā vēsumā. Pēc pāris mēnešiem būs gatavs “bērzu šampanietis”. Pudeli atverot, ir tāds pats paukšķis kā īstajam šampanietim. Lai gan mājās ir daudz piemērotu pudeļu, šo metodi sen neesmu izmantojusi — nav laika.
