Elitas Upītes rakstam “Par atlaidēm vienoties nespēj”: “Ir skumīgi, ka izvēršas tādas diskusijas, un skumīgi, ka tieši šāda apstākļu sakritība nomelno tūrisma firmu, vienu no retajām, kura vēl ir mūsu rajonā.
Elitas Upītes rakstam “Par atlaidēm vienoties nespēj”:
“Ir skumīgi, ka izvēršas tādas diskusijas, un skumīgi, ka tieši šāda apstākļu sakritība nomelno tūrisma firmu, vienu no retajām, kura vēl ir mūsu rajonā. Pati daudz ceļoju, un vārds “ceļojums” manī vienmēr raisa satraucošas izjūtas. Skumīgi, ka tehnika parasti lūst visnepiemērotākajos brīžos, un ne jau tikai autobusi vien. Skumji, ka bērni ir kā mežoņi, un skumji, ka ir tik daudz neiecietības vienam pret otru. “Unido” par sliktu šajā gadījumā ir vien tas, ka “cietusī” puse nav sapratusi, par ko maksā. Un tas ir slikti. Ja pārdod savu pakalpojumu, tad otram jāsaprot, par ko viņš maksā vai nemaksā. Visiem bļāvējiem varu teikt, ka tūrisma ceļojumi Latvijā ir visnerentablākie, kaut vai, ja rēķina vienas dienas izmaksas. Un, ja šī brauciena vietā piesolīti divi citi, tad izmantojiet, brauciet, turiet mutes un priecājieties! ” Aizkraukle
“Es gan ar šo firmu nekad vairs ekskursijās nedošos. Jo vienreiz, kad braucu ekskursijā ar šo firmu, mani un manus skolēnus sagaidīja “patīkams” pārsteigums. Vispirms, jau iekāpjot autobusā, gide deva tādu instrukciju, ka bērniem pat mute palika vaļā — autobusā nedrīkst ēst čipsus, konfektes, ne arī citus saldumus. Priekšējo krēslu atzveltnes ar rokām aiztikt nedrīkst, skaļi sarunāties nedrīkst utt. Vēl tikai atlika pateikt, ka skatīties apkārt arī nedrīkst. Skolā māca, kā uzvesties, ka pret citiem cilvēkiem vajag izturēties pieklājīgi, bet ekskursijas laikā no gides sagaidījām tikai aizrādījumus un netaktisku izturēšanos pret skolēniem. Vai skolotāji pēc šāda brauciena var runāt ar skolēniem par kulturālu uzvedību sabiedriskās vietās?”
“Unido” klients
Margaritas Celmiņas informācijai “Jurģi bērnu nodaļā”:
“Nu tad beidzot, jo tādos apstākļos, kādi bija pagaidu nodaļā, vesels nevarēja palikt. Tīrais ārprāts! Vēlu visu to labāko bērnu nodaļas personālam: dakterītēm, māsiņām un apkalpojošajam personālam, jo viņas tiešām ir jaukas un atsaucīgas!”
Joile
Silvijas Piļkas viedoklim “Šveicars slepkavam”:
“Ļoti patiesi vārdi. Ja sabiedrība, katrs no mums būsim vienaldzīgi, nekas nemainīsies — slepkavas arī turpmāk nesodīti varēs nonāvēt mums tuvos cilvēkus…”. Apale
