Antonam Briedim no Aizkraukles pagasta 20. aprīlī divkārši svētki — 60 gadu jubileja un abiem ar kundzi Astrīdu sudrabkāzas.
Antonam Briedim no Aizkraukles pagasta 20. aprīlī divkārši svētki — 60 gadu jubileja un abiem ar kundzi Astrīdu sudrabkāzas. Šodien un rīt viņi ciemosies pie Antona kunga sirmās māmuļas Krāslavā, bet īstajā dienā svētkus svinēs mājās kopā ar radiem un draugiem.
Antons ir krāslavietis, bet Astrīda — koknesiete. Abi satikušies un apprecējušies, strādājot uz dzelzceļa Koknesē. Astrīda toreiz bija atraitne ar diviem bērniem, bet Antons — šķīries. Viņiem abiem ir arī kopīgs dēls Juris, kuram vēl nav savas ģimenes, taču vecākie bērni viņiem jau dāvinājuši piecus mazbērnus.
Vieno bērni un darbs
— Kad precējāmies, biju apmierināta, jo Antons maniem bērniem bija tēvs un aizstāvis. Es nekad neprecētos ar vīrieti, ja viņam neinteresētu mani bērni, — saka Astrīdas kundze.
Abus vienoja arī dzelzceļnieku darbs. Viņi dzīvo nu jau privatizētā bijušajā dzelzceļnieku mājā pie Aizkraukles pārbrauktuves. Tas nekas, ka no mājas līdz sliedēm astoņi metri un vilcieni, traucoties garām, satricina māju. Pie tā tik ļoti pierasts, ka abi laulātie to nemaz nemana.
— 25 gadus nostrādāju uz dzelzceļa, sliedes mani pievelk kā magnēts. Grūti noskatīties, kā nu jau gadiem ilgi “mūsu dzelzceļu”, kur tik daudz savulaik darīts, neremontē. Taču remontu ļoti vajadzētu. Nekas jau nav mūžīgs, pat sliedes savu laiku nokalpo, — tā Antona kungs.
Kuriozs ar dzimšanas datumu
Jautāju abiem, kāpēc kāzas svinēt viņi nolēma tieši Antona dzimšanas dienā — 20. aprīlī?
— Tā mums toreiz gadījās. Taču, kad man jau bija 52 gadi, atklāju, ka man dzimšanas diena ir nevis 20., bet 17. aprīlī. Tā bija rakstīts dzimšanas apliecībā, kuru man vajadzēja uzrādīt, dokumentus kārtojot. Kāpēc man pasē bija 20. datums, to vēl šodien nevaru pateikt. Iespējams, kļūda bijusi jau pirmajā pasē, un tā arī palicis. Kamēr pierādīju, ka esmu tas pats Antons Briedis, kurš dzimis 17. aprīlī, bija diezgan liela ķēpa, — atceras jubilārs.
Lai arī īstais dzimšanas datums ir 17., Antona kungs savu dzimšanas dienu tomēr svin 20. aprīlī — reizē ar kāzu gadadienu. Diviem jubilāriem kopā jautrāk! Īpaši tādiem cilvēkiem, kuri viens bez otra nevar ne dienu nodzīvot.
Zars no ilgdzīvotāju koka
Astrīda un Antons cer, ka liktenis būs žēlīgs un viņiem vēl daudzus kopdzīves gadus atvēlēs. Tā varētu būt, jo Antona kungs ir kā varens zars no ilgdzīvotāju koka. Viņa tēvamāte nodzīvoja 101 gadu, tēvs — 84, bet māmuļai jau 87.
Antona kungs sievai palīdz ik dienu. Astrīdas kundze pirms dažiem gadiem saslima, un nu viņai jāiztiek tikai ar vienu roku, jo otra ir paralizēta. Tomēr to viņa gandrīz nemana, jo vīra atbalsts sievai neliek justies kā invalīdei.
Sapņo uzcelt māju
Ko jubilārs saka par nodzīvotajiem 60 gadiem? Kāda bijusi viņa dzīve?
— Par dzīvi nekad nežēlojos. No septiņiem gadiem gāju ganos, desmit gadu vecumā strādāju kolhozā. Ja bija kāda vēlēšanās, to vienmēr esmu piepildījis, piedevām pats saviem spēkiem. Vēlāk arī ar sievas palīdzību. Piemēram, lai tiktu pie pirmās automašīnas, krājām un taupījām, līdz mašīnu nopirkām.
— Mums ir vēl viena liela vēlēšanās — visiem kopā uzcelt dēlam Jurim māju tepat netālu no mūsējās, — savas ģimenes ieceri atklāj Antons Briedis.
