Pavasaris lasītājus mudinājis pievērsties kārtībai, apkārtnes sakopšanas darbiem. Diemžēl prieku par plaukstošajiem bērziem un pirmajām puķēm mazina sadzīviskas nebūšanas.
Pavasaris lasītājus mudinājis pievērsties kārtībai, apkārtnes sakopšanas darbiem. Diemžēl prieku par plaukstošajiem bērziem un pirmajām puķēm mazina sadzīviskas nebūšanas.
Vai cita valstība?
Aizkraukliete Viola Sniedze atzinīgi vērtē rosīšanos pilsētā un atceras, ka agrāk arī skolēni čakli piedalījās sakopšanas talkās.
Sniedzes kundze atminas, ka “skolēni, sakopjot apkārtni, mācījās redzēt un novērtēt, sajust prieku par savu līdzdalību, mācoties mīlēt un saudzēt apkārtējo vidi”. Bet kā ir šodien? Aizkraukliete novērojusi, ka vairs tā nenotiek.
Pilsētā ir vietas, kuras ir ļoti nesakoptas. Tāda ir arodvidusskolas kopmītņu apkārtne, kur, pēc vēstules autores novērojumiem, “skolas audzēkņi tuvējās ieliņas pārvērtuši par stikla drumslu klājumiem, metot pudeles pa logiem”. Viola Sniedze arī domā, ka “audzinātājas neuzdrošinās rosināt jaunos cilvēkus sakopt, nevis piemēslot, mūsu pilsētu”.
“Vai tā ir cita valstība vai Sūnu ciema filiāle?” ir neizpratnē rakstītāja.
“Staburags” par nesakopto Aizkraukles arodvidusskolas apkārtni rakstījis daudzreiz, diemžēl uzlabojuma nav. Skolā, kurā mācās arī namu apsaimniekotāji, par kārtību rūpējas minimāli.
Gadi zem kastaņām
Anna Mīlīga, Dagmāra Dzirkale un Indra Ķimele atminas Sunākstes pamatskolu, kurā savulaik mācījušās. Vēl spilgtā atmiņā skolas 120 gadu jubileja, bet nu jau klāt nākamā — 125 gadu.
“Mēs atkal jutīsimies kā bērnībā, kā jaunībā, kā labākajos gados. Nejutīsim nekādu gadu starpību — būsim laimīgi savas atjaunotās skolas telpās tagadējo skolotāju, skolas darbinieku, skolēnu, viņu vecāku vidū. Skola apjūsmota Sunākstes pamatskolas latviešu valodas skolotājas Sarmītes Kļaviņas vārsmās “Skolas kastaņas”, šo koku ieskautajā skolā redzēsimies drīz, jau 16. aprīlī, skolas 125 gadu jubilejā,” raksta absolventes.
Problēmas ar suņiem
Klintainieti Ilzīti Pitjukēviču uztrauc klaiņojoši suņi. Dzīvnieki klīst apkārt naktīs, uzbrūk meža zvēriem. Klintainiete lūdz suņu saimniekus nelaist mājas sargus klaiņot.
“Klejojošo suņu īpašnieki ir jāsoda!” uzskata klintainiete.
Dabas atmoda — traģēdija
Apcerēdams pasaules radīšanu un cilvēka lomu tajā, koknesietis Fēlikss Čeksters vēršas pret kūlas dedzinātājiem. Neprāši, kuriem “rokas niez” uzšķilt uguns dzirksti, apsvilina sevi, nodedzina īpašumus, paši savas mājvietas, apdraud līdzcilvēkus.
“Nereti notiek lielas ugunsnelaimes, kad bojā aiziet milzīgas materiālās vērtības. Par dzīvajām būtnēm sausajā zālē nerunāsim: viņas kliedz, sauc mūs palīgā, bet cilvēks to nesaprot… Vecāki, neļaujiet bērniem rotaļāties ar uguni! Nepārvērtīsim dabas atmodu par traģēdiju,” aicina koknesietis.
Redakcija joprojām saņem arī anonīmas vēstules. Diemžēl anonīmas vēstules nepublicējam.
