Kopš marta sākuma Seces pamatskolā ir īpaša viešņa — Marta Karolīna Soares Klemente no Portugāles.
Kopš marta sākuma Seces pamatskolā ir īpaša viešņa — Marta Karolīna Soares Klemente no Portugāles. Viņa Latvijā ieradusies kā brīvprātīgā palīdze un pusgadu darbosies ne vien kopā ar skolas bērniem, bet arī seciešiem mācīs angļu un portugāļu valodu.
Marta Latvijā ieradusies saistībā ar Eiropas Savienības neformālās izglītības brīvprātīgo programmu. Savu izvēli jauniete skaidro ar sakritību: “Mani interesēja Ziemeļeiropas tautu kultūra un dzīvesveids, taču nevēlējos braukt uz ļoti bagātu valsti, ne arī uz lielu pilsētu. Interneta datubāzē atradu vairākas iespējas — Latvija, Lietuva vai Igaunija. Uz Seci bija jābrauc citai jaunietei, taču viņa neieradās, un programmas koordinatori piezvanīja man. Izlēmu piecu minūšu laikā — braukšu! Pēc mēneša devos ceļā, un nu esmu te.”
Sece izraudzīta pēc Eiropas Savienības PHARE korupcijas novēršanas projekta ekspertes Ineses Valdheimas, kuras māte Līvija ir zemniece Secē, ieteikuma. Portugāliete Marta arī dzīvo pie Līvijas Valdheimas. Latvijā jauniete ieradās 1. martā, un te viņa būs pusgadu.
Smaids un ābolu pīrāgs
Viņa atklāj, ka, pirmo reizi iebraucot Secē, spējusi tikai smaidīt: “Gaidīju, ka ciemats būs mazs, bet ne tik ļoti. Te viss likās savāds, šķita, ka esmu nokļuvusi pasaules malā… Arī māja, kurā dzīvoju, šķiet maza, taču visu kompensē Līvijas sirsnīgais smaids un svaigi ceptais ābolu pīrāgs.”
Jau pirmajā sastapšanās mirklī Marta jebkuru cilvēku spēj apburt ar viņai piemītošo sirsnību un atvērtību. Arī secieši, kuri ieradušies uz angļu valodas nodarbību, drīz vien smej līdzi atraktīvajai portugālietei un cenšas kaut ko pateikt angliski. Viņa visus pārsteidz, latviešu valodā pastāstot par sevi.
Seces pamatskolas angļu valodas skolotāja Tamāra Drozdova atzīst, ka pēc Martas ierašanās skolā valda jauka atmosfēra. Bērni liptin līp viņai klāt, starpbrīžos ap jaunieti allaž ir krietns pulciņš bērnu, kuri uzdod jautājumus un labprāt sarunājas. “Tā bērniem ir lieliska iespēja izmantot angļu valodas zināšanas un dzirdēt amerikāņu akcentu, kādā runā Marta,” saka skolotāja.
Lai gan mūsu saruna notiek vakarā, kad beigušās stundas un angļu valodas nodarbības, Marta nejūtas nogurusi. “Man taču mājās nekas nav darāms, varēšu atpūsties,” pasmaida viņa.
Latvijā kā filmā
— Kāds bija pirmais iespaids par Latviju?
— Auksts! Balts! Vienīgais, ko lidostā varēju pateikt: “Oho!”. Jau lidmašīnai nolaižoties, ievēroju, ka Latvijā ir ļoti līdzens reljefs, biju iedomājusies, ka te ir kalnaināks apvidus. Rīgā bija ļoti interesanti vērot cilvēkus, sievietes te ģērbjas kā filmās. Citādi nekā Eiropā. Varbūt tas bija aukstuma dēļ, taču nekur citur neesmu redzējusi tik daudz sieviešu, tērptu ādas mēteļos un jakās ar lielām, pūkainām apkaklēm.
— Tātad esi bijusi arī citās pasaules valstīs?
— Latvija laikam ir vienpadsmitā valsts, kurā man lemts nokļūt. Spānija, Anglija, Skotija, Luksemburga, Holande, Vācija, Ungārija, Austrija, Beļģija. Visās, izņemot Spāniju, pabiju pagājušā gada laikā. Šajās valstīs īsu brīdi strādāju praksē. Ļoti gribu aizbraukt uz Krieviju un to drīz ceru izdarīt, tāpēc jau kārtoju vīzu.
Atbalsts latviešu valodai
— Ar ko atšķiras cilvēki Portugālē un Latvijā?
— Manā dzimtenē cilvēki ir atvērtāki un smaidīgāki, Latvijā — nopietnāki. Mēs varam apsēsties uz galda, esam atbrīvotāki. Secē bērni man pat aizrādīja, ka sēžu uz galda. Toties latvieši ir precīzāki, piemēram, ja pasākumam jāsākas piecos, tas tā arī būs. Iepazīstot cilvēkus tuvāk, esmu pārliecinājusies, ka viņi ir sirsnīgi un draudzīgi. Uzreiz svešniekam latvieši neuzticas, taču, ja sadraudzējas, attiecības ir noturīgas. Secē cilvēki ir ļoti draudzīgi. Man vienīgi Rīgā, tirgū, gadījās sastapt ļoti nepieklājīgu sievieti, viņa patiešām bija rupja, taču par Latviju un latviešiem kopumā nevaru sūdzēties.
— Esi paspējusi apskatīt arī citas vietas?
— Man nepaveicās. Vienu nedēļu biju Rīgā, taču saslimu ar gripu. Toties iemācījos kaut ko jaunu latviski.
— Vai esi iedziļinājusies problēmās, kuras skar mūsu tautu?
— Jūs esat malači, ka cīnāties par savu valodu. Neizprotu cittautiešus, kuri te dzīvo un negrib vai nevar iemācīties latviski. Es gribu iemācīties latviešu valodu un būšu vēl viena plašajā pasaulē, kura neļaus jūsu valodai izmirt. Latviešu valoda ir skanīga, taču galotņu locīšana nav viegla, grūtības man sagādā arī skaņas “o, ģ, ķ”, tomēr centīšos pusgada laikā mācīties. Portugāļu valodai ir plaša fonētiskā sistēma, uz kuras bāzes man ir vieglāk apgūt latviešu valodu. Es runāju arī franču un spāņu valodā, saprotu itāliski.
Pārsteidz kafejnīcas slēgšana
— Esi piedzīvojusi arī kādu pārsteigumu?
— Nepatīkams pārdzīvojums nupat bija tas, ka vienīgā kafejnīca Secē ir slēgta! Portugālē pierasts, ka ciematā, lai cik tas mazs, ir vismaz viena kafejnīca, un cilvēki pēcpusdienās un nedēļas nogalē to aktīvi apmeklē — sarunājas ar draugiem, iedzer kafiju un iemalko arī glāzīti stiprāka dzēriena. Kad draugiem Portugālē paziņoju, ka pagastā vairs nav nevienas kafejnīcas, viņi nespēja tam noticēt. Te ir atšķirīgi dzīves apstākļi. Portugālē arī laukos cilvēki dzīvo tuvāk viens otram. Ciematā ir daudz ēku, tā centrā ir baznīca, bet Latvijā ir daudz viensētu.
* * *
Skolotāja Tamāra Drozdova piebilst, ka Marta ir ļoti pozitīvi noskaņota. Viņas moto ir: “Everything is doable” (tulk. — viss ir paveicams). Arī par sadzīves apstākļiem jauniete tikai pasmejas: “Mājā, kurā es dzīvoju, tualete ir ārā. Ja jau tā vecā sieviete var aiziet, es arī varu!”.
Pēc brīža Marta bilst: “Tādu klusumu nekad mūžā neesmu izjutusi — balts, mierīgs un tik zilas debesis! Kaut vakaros krēsla ir nedaudz biedējoša, debesis tomēr ir ļoti, ļoti skaistas.”
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Marta Karolīna Soares Klemente.
DZIMŠANAS LAIKS: 1981. gada 3. maijs.
IZGLĪTĪBA: augstākā — bioķīmiķe, beigusi Koviljas universitāti (UBI) Portugālē.
ĢIMENE: vecāki un divi brāļi.
