Aizkraukles rajona jaunieši no 19. līdz 26. martam piedalījās apmaiņas projektā “Check Your Borders” (“Pārbaudi savas robežas”) nelielā Austrijas pilsētiņā Bad Aussee.
Aizkraukles rajona jaunieši no 19. līdz 26. martam piedalījās apmaiņas projektā “Check Your Borders” (“Pārbaudi savas robežas”) nelielā Austrijas pilsētiņā Bad Aussee. Projektu finansiāli atbalstīja Eiropas Savienības programma “Jaunatne”.
Projektā piedalījās jaunieši no Austrijas, Latvijas, Maltas, Spānijas un Dānijas. Latviju pārstāvēja Egita Rumpāne, Atis Bičkovskis un Līga Tarvida no sabiedriskās organizācijas “Jaunie eksperti Skrīveriem”, Evita Līduma no jauniešu sabiedriskās organizācijas “Galaktika”, Jānis Petronis no Neretas, Aivija Stugle no Seces un Jānis Pīzelis no Ērgļiem. Piedalījās arī Agnis Zībergs no Aizkraukles, kurš jau septiņus mēnešus kā brīvprātīgais strādā Zalcburgā Austrijā.
Sniega Sprīdītis un Brīvības piemineklis
Darbojoties grupās, pārrunājām katras valsts pieredzi dažādos jautājumos. Diezgan daudz darbojāmies arī nacionālajās grupās, pārspriežot, piemēram, kāpēc pagasti tiecas apvienoties, kas nosaka robežas.
Īpaši aizraujošas likās praktiskās nodarbes brīvā dabā. Reiz sniegā vajadzēja atveidot kaut ko, kas simbolizē mūsu valsti. Latvieši no sniega izveidoja Sprīdīti un Brīvības pieminekli. Maltas pārstāvji bija izveidojuši kādu ļoti populāru tūrisma objektu. Spāņi sniegā bija radījuši savdabīgu saulīti, austrieši — sievieti nacionālajā tērpā, bet dāņi lepojās ar Mazo nāriņu.
Latvieši esot inteliģenti
Devāmies arī pārgājienā kalnos. Katrai grupai bija jāatrod sev tīkamākā vieta un, izmantojot dabas materiālus, jāparāda savas valsts nozīme Eiropas Savienībā (ES). Visi darbi bija ļoti interesanti, taču man īpaši atmiņā palicis spāņu veikums. Viņi sniegā bija izveidojuši puzles gabaliņu. Spāņi pauda, ka Eiropa ir kā puzle, bet Spānija — viens no tās gabaliņiem.
Latvieši izveidoja Latvijas kontūru, ES raksturīgo zvaigžņoto apli un līkumotu celiņu no Latvijas uz ES. Tas bija Latvijas sarežģītais ceļš uz ES. Valsts kontūras vidū stāvēja paši latvieši un aicinoši māja, bet ES apļa vidū attēloja trīs figūras, kuras rādīja — es neko neredzu, nerunāju, nedzirdu. Tas simbolizēja intereses trūkumu par mūsu valsti. Latvijas kartē īpaši izcēlām Austrumu robežu, parādot savu nepatiku, ka Latviju diemžēl nereti vēl aizvien uzskata par Krievijas nomali, bet latviešus — par krieviem.
Ļoti saistošs bija vakars, kad ikvienas valsts pārstāvji atklāja savus stereotipus, pieņēmumus un novērojumus par citu valstu iedzīvotājiem. Par latviešiem teica, ka mums raksturīga bāla āda, zilas acis un blondi mati, ka mēs esam draudzīgi, ļoti atvērti, inteliģenti un spēcīgi. Latvieši daudz dzerot “vodku”, un mums ļoti patīkot krievi.
Latviju prezentē ar balzamu
Notika sacensības keplingā (kaut kas līdzīgs boulingam) starp meitenēm un puišiem. Balva uzvarētājiem — masāža. Uzvarēja zēni, taču masāža notika tā — puiši rāpoja uz ceļgaliem pa apli apkārt meitenēm, bet viņas stāvēja uz ceļiem un kustināja rokas.
Valstu prezentācijas dalībnieki stāstīja par savu valsti, tās kultūru un tradīcijām, cienāja ar nacionālajiem ēdieniem. Latvieši dziedāja tautasdziesmu “Ai, jel, manu vieglu prātu”, iemācīja citiem “Plaukstiņpolku” un “Tūdaliņ, tagadiņ”, cienāja ar “Laimas” konfektēm un dāvināja “Rīgas melno balzamu”.
Atvadu ballīti organizēja paši dalībnieki. Tēma: “Viena afrikāņu diena Havaju salās”.
Smiltis izkaisīs upē
Pēdējā dienā veidojām mandalu (no krāsainām smiltīm veidots raksts, kurš nes laimi), kurā dalībnieki attēloja savas emocijas. Kad mandala bija gatava, to kopīgi izjaucām, smiltis samaisot kopā. Tad tās sadalīja vienādās daļās, un smiltis aizceļoja uz katru projekta dalībvalsti, kur tās jāizkaisa upē. Pagaidām īpašās smiltis gaida īstu pavasari manās mājās.
Neaizmirstams bija noslēguma rituāls, kad ikviens dalībnieks pastāstīja citiem par savām izjūtām un piedzīvojumiem. Bija dzirdami arī klusi šņuksti, jo nedēļas laikā mēs paguvām ļoti pieķerties viens otram.
