Tā nu tai dzīvītē iekārtots — nekad nevar zināt, no kuras puses vējš pūtīs un kurā momentā mana piemīlīgā Izabella kļūs par orkānu.
Tā nu tai dzīvītē iekārtots — nekad nevar zināt, no kuras puses vējš pūtīs un kurā momentā mana piemīlīgā Izabella kļūs par orkānu. Vakar sarīkoja tādu skandālu, ka vēl šodien staigā uzpūtusies kā saniknota tītarmātīte. Un par ko? Tikai tāpēc, ka pārdevēja mani uzskatīja par bagātu cilvēku.
Sākums bija pavisam prozaisks — aizgāju draugam Pēterim nopirkt dzimšanas dienas dāvanu — rokaspulksteni. Kad simpātiskajai pārdevējai lūdzu, lai kādu parāda, viņa man piedāvāja pulksteni par 20 latiem. Tanī brīdī mani pārņēma lepnums — tātad viņa manī saskata maksātspējīgu vīrieti! Atmetu savu sākotnējo nodomu iegādāties četrreiz lētāku dāvanu un teicu: “Ņemšu.” Pēc tam pārdevēja piedāvāja arī pulksteņa ādas siksniņu un dāvanu kārbiņu. Es taču nevarēju teikt: “Nē!”. Pavisam samaksāju 30 latu. Un tagad Izabella ārdās, jo nevaru viņai iedot solītos 20 latus. Bet man prieks, ka vismaz citu sieviešu skatījumā esmu īsts vīrietis. Manuprāt, laulene tāpēc arī ārdās. Ne jau naudā laime!
Indriķis
