Dzīvojot lielu un arī mazu upju krastos, pavasarī, ledus iešanas laikā, allaž jābaidās no plūdiem.
Dzīvojot lielu un arī mazu upju krastos, pavasarī, ledus iešanas laikā, allaž jābaidās no plūdiem. Aizkraukles rajonā plūdu briesmas draud Gostiņu iedzīvotājiem, kuru mājas ir Aiviekstes krastā, un arī pļaviņiešiem, kurus apdraud Daugavas ledus un palu ūdeņi.
Lielākie plūdi, kurus atminas gan pļaviņieši, gan gostiņieši, bija 1979. un 1988. gadā.
1979. gadā evakuēja pat Pļaviņu slimnīcu. To atceras tagadējā Pļaviņu domes sociālā darbiniece Valentīna Babre, kura tieši tajā laikā bijusi slimnīcā. Ūdeņi toreiz pludoja pa Daugavas ielu, un ledus bluķi veidoja augstus krāvumus gar Daugavas labo krastu. Pārvietoties daudzviet varēja tikai laivās vai uz paštaisītiem plostiņiem.
Deviņus gadus vēlāk, 1988. gadā, no Aiviekstes ūdeņiem vairāk cieta tie Gostiņu iemītnieki, kuri dzīvoja Fabrikas un Ugunsdzēsēju ielā. Viņi tur mīt arī tagad. Kas gan šos cilvēkus tā piesaista vietai, kurā katrs pavasaris jāgaida ar bažām?