Aiviekstes pagasta “Kalniņos” saimnieko Diāna un Nikolajs Višņakovi. Viņi nodarbojas ar piena lopkopību, strādā ar bioloģiskām metodēm un pēdējā gada laikā vairāk nekā trīs reizes palielinājuši ganāmpulku.
Aiviekstes pagasta “Kalniņos” saimnieko Diāna un Nikolajs Višņakovi. Viņi nodarbojas ar piena lopkopību, strādā ar bioloģiskām metodēm un pēdējā gada laikā vairāk nekā trīs reizes palielinājuši ganāmpulku.
— Apsaimniekojam 130 hektāru zemes, — saka zemnieku saimniecības “Kalniņi” īpašnieks Nikolajs Višņakovs. — 22 hektāri pieder pašiem, pārējo nomājam. Saimniecībā ir 26 slaucamas govis un 12 teļu. Vēl pirms gada bija tikai sešas govis, taču, lai strādāt būtu rentabli, iegūtu lielākas piena pārdošanas kvotas, saimniecību nācās ievērojami paplašināt.
Jau otro gadu Višņakovi saimnieko ar bioloģiskām metodēm. Tas satrādāšanu ievērojami apgrūtina. Galvenokārt tāpēc, ka jākārto daudz vairāk formalitāšu. Piemēram, pērkot graudus, jābūt apliecinājumam, ka tie iegūti, saimniekojot ar bioloģiskām metodēm.
Tāpēc Višņakovi šogad plāno ievērojami palielināt graudaugu sējumu platības. Latvijā nepārdod spēkbarību, kura iegūta, saimniekojot ar bioloģiskām metodēm. Tāpēc nepieciešamais graudu apjoms jāizaudzē pašiem.
— Šogad 12 hektāros sēsim auzas, — saka Nikolajs Višņakovs. — Kopā ar tām sēsim lopbarības pupas. Septiņu hektāru platībā būs mieži. Jau pagājušajā rudenī iesējām četrus hektārus ziemāju — rudzus un tritikāli. Mums ir arī savs kombains, rudenī graudus nokuļam paši.
Kūtī sākta pārbūve, lai ievērotu Eiropas Savienības prasības. Paredzēts ierīkot pienavadu un piena istabu ar dzesētāju.
Pienu Višņakovi pārdod akciju sabiedrībai “Valmieras piens”, pēc piena uz saimniecību atbrauc ik pārdienas. Līdz remonta sākšanai viss iegūtais piens bija augstākās šķiras. Pašlaik analīzes nav tik labas, un piens atbilst 1. šķirai. Par šādas kvalitātes pienu “Valmieras piens” maksā 13 santīmu par litru. Pēc pārbūves viss piens atbildīs ekstra klases prasībām, par to maksā visvairāk. Saimniecībā vidējais izslaukums no govs ir 4500 litru gadā.
— Piena lopkopība ir vienīgā lauksaimniecības nozare, kurā ienākumi ir regulāri un prognozējami, — saka Višņakova kungs. — Graudkopībā vai dārzeņu audzēšanā vienmēr var notikt kas neparedzēts. Agrāk aptuveni 12 hektāros audzējām kartupeļus, taču mežacūkas bieži vien izpostīja stādījumus.
Lai apgūtu bioloģiskās saimniekošanas metodes, daudz jāmācās. Diemžēl kursi, kurus organizē lauksaimniekiem, ieilgst līdz maijam, kad saimniecībā darāmā pilnas rokas un darbus nedrīkst nokavēt.
— Mācības ir ļoti nepieciešamas, bet labāk tās organizēt ziemā, kad ir vairāk brīva laika, — spriež Nikolajs Višņakovs. — Tad nebūs jāuztraucas, ka lauks jau aizkaltis vai sēja nokavēta.
