Esam pieraduši, ka mums kartupeļi ir parasta piedeva otrajam ēdienam, taču, izrādās, tie ir arī lieliski ārstniecības līdzekļi.
Esam pieraduši, ka mums kartupeļi ir parasta piedeva otrajam ēdienam, taču, izrādās, tie ir arī lieliski ārstniecības līdzekļi. Tie labi palīdz vielmaiņas uzlabošanai, caurejas ārstēšanai, brūču un augoņu dziedēšanai un citām vainām.
Francijā pārdod aptiekā
Sākumā kartupeļus audzēja kā ārstniecības augus, un Francijā aptiekāri tos pat pārdeva aptiekās. Taču mūsdienās tas ir viens no galvenajiem pārtikas produktiem,
jo ne velti tos dēvē par otro maizi, bet par šī dārzeņa dziednieciska-jām īpašībām cilvēki zina maz.
Kartupeļu ziedi, laksti un zaļi vai sadīguši bumbuļi gan ir indīgi, jo satur cilvēka organismam kaitīgu vielu — solanīnu. Lai kartupeļu bumbuļi pēc novākšanas nepaliktu zaļi, tie jāglabā tumšā, vēsā vietā. Bumbuļi, kuri palikuši zaļi, jāvāra nomizoti, un bojātā vieta jānogriež.
Ārstē ķuņģa kaites
Kartupeļus nav ieteicams lietot, ja ir akūti zarnu darbības traucējumi, aptaukošanās trešajā stadijā, kā arī cukura diabēts. Kartupeļi satur divas reizes vairāk kaloriju nekā burkāni un trīs reizes vairāk nekā kāposti. Taču tiem piemīt urīndzenoša, mīkstinoša, spazmolītiska un pretiekaisuma darbība. Kartupeļus lieto sirds un asinsvadu slimību, hipertensijas, aizcietējumu, kuņģa un zarnu trakta spazmu novēršanai.
Kartupeļu bumbuļos ir samērā maz šķiedrvielu, un tiem ir saudzējoša iedarbība uz kuņģa un zarnu sieniņām (atšķirībā no bietēm, burkāniem un kāpostiem), tāpēc tos ieteicams lietot ārstnieciskā uzturā kuņģa, zarnu gļotādas iekaisuma ārstēšanai.
Sula visvērtīgākā
Lai iegūtu kartupeļu sulu, nemizotus kartupeļus nomazgā ar birsti, sarīvē un izspiež sulu. To gatavo neilgi pirms lietošanas. Kartupeļu sulu ārstnieciskos nolūkos ieteicams lietot no oktobra līdz februārim, jo vēlāk kartupeļi satur vairāk solanīna un mazāk bioloģiski aktīvo vielu. Tieši tāpēc arī ēšanai kartupeļus no februāra līdz jaunajai raža iesaka vārīt lielākā ūdens daudzumā. Lietojot sulu, jāievēro saudzējoša diēta, nedrīkst uzturā lietot asus, sāļus un piparotus ēdienus.
Iekšķīgai lietošanai
Angīnas un bronhīta gadījumā lieto svaigu kartupeļu sulu un dzērveņu sulu vienādās daļās pa pusglāzei trīs reizes dienā.
Aterosklerozes, hipertensijas, mazasinības, sirds mazspējas gadījumā un organisma spēcināšanai kartupeļu sulu lieto pa pusglāzei vienu vai divas reizes dienā. Kartupeļu sulu var jaukt arī ar burkānu sulu — no katras pa ceturtdaļglāzei, pievieno tējkaroti medus, nedaudz citrona vai citu skābu sulu un lieto vienu reizi dienā.
Caurejas un dizentērijas gadījumā vienu tējkaroti kartupeļu cietes iejauc pusglāzē vārīta ūdens un dzer vienu vai divas reizes dienā.
Gastrīta vai paaugstināta skābes daudzuma kuņģī gadījumā, kā arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā kartupeļu sula jālieto pa pusglāzei vienu reizi dienā. Sulai jābūt tikko spiestai, kamēr ciete vēl nav atdalījusies. Devu pakāpeniski var palielināt līdz pusglāzei divas reizes dienā. Ārstēšanas kurss ir 2—6 nedēļas. Kartupeļu sula normalizē skābes daudzumu kuņģa sulā.
Ārīgai lietošanai
Apdegumu, brūču, ilgi nedzīstošu čūlu, ekzēmas, locītavu, kaulu un muskuļu slimību, tulznu, tūskas un vēnu varikozes gadījumā svaigas kartupeļu šķēlītes liek uz slimības skartajām vietām. Šajās vietās var likt arī kompreses no sarīvētiem kartupeļiem, mainot tās divas reizes dienā.
Rozes gadījumā slimības skartajā vietā liek apsēju ar sausu kartupeļu cieti, pēc tam silti apsaitējot.
Saaukstēšanās gadījumā veic vārītu kartupeļu tvaika inhalāciju pa 10 minūtēm divas reizes dienā.
Kosmētikā
Kartupeļu sulā samitrina vates tamponu un apslauka seju — sula atsvaidzina sejas ādu.
Kartupeļus ar mizu novāra, nomizo, saspaida, pievieno vienu ēdamkaroti silta piena un masu klāj uz sejas, apsedz ar salveti. Pēc 20 minūtēm masku noņem ar siltā pienā samērcētu vates tamponu. Ja sejas āda ir taukaina, masku noņem ar vēsā ūdenī samitrinātu tamponu.
(Materiāls sagatavots no avīzēm “Augi dziednieki” un “Dārzeņi veselībai”)
