Lietuvas pilsētā Jonišķos notika konference par tūrismu, kurā piedalījās Šauļu un Jonišķu rajona padomes un Zemgales attīstības aģentūras pārstāvji, kā arī vairāki eksperti no Lietuvas un Latvijas.
Lietuvas pilsētā Jonišķos notika konference par tūrismu, kurā piedalījās Šauļu un Jonišķu rajona padomes un Zemgales attīstības aģentūras pārstāvji, kā arī vairāki eksperti no Lietuvas un Latvijas.
Projekta īstenošanas gaitā, kas ilgs aptuveni gadu, paredzēts novērtēt pašreizējos tūrisma resursus Šauļu un Jonišķu rajonā Lietuvā, kā arī Bauskas, Dobeles un Jelgavas rajonā Zemgalē ar mērķi radīt datubāzi kopīgas mārketinga programmas izstrādāšanai. Veiktā pētījuma rezultātus paredzēts apkopot brošūrā, kā arī sagatavot tūrisma karti ar vienu vai vairākiem maršrutiem šajā pierobežas reģionā.
Zemgalē un arī Šauļu apgabalā tūrisma attīstības jomā vēl ir daudz neizmantotu iespēju. Ārzemju un arī vietējie tūristi ceļojuma laikā apmeklē galvenokārt lielās pilsētas, Krusta kalnu, Tērveti, Rundāles, Bauskas un Mežotnes pili. Taču virkne mazpilsētu, unikāli dabas un kultūrvēstures objekti pierobežas reģionos paliek nepamanīti: Baltijas valstīs lielākais ceriņu dārzs Dobelē, Vilces dabas parks ar seno pilskalnu, muižas ansamblis un upes stāvkrasti Jelgavas rajonā, Bauskas dabas parks Lielupes augštecē, Bārbeles sēravoti un karsta kritenes Skaistkalnē, kā arī virkne sakrālo būvju ikvienā rajonā.
Tūristu lielāku pieplūdumu šajās un arī citās vietās kavē sliktais ceļš tā dēvētajā “Zemgales jostas” maršrutā no Anneniekiem Dobeles rajonā līdz Atašienei Jēkabpils rajonā, arī starptautiskā maģistrāle Rīga — Kaļiņingrada. Lietuvieši autoceļu kopšanā un veloceliņu ierīkošanā latviešus ir apsteiguši. Savukārt latvieši kaimiņiem iet solīti pa priekšu piļu, muižu un dievnamu apsaimniekošanā un pielāgošanā tūrisma vajadzībām.
