Būs skaisti! Bijušo mazdārziņu vietā plāno pievilcīgu skvēru atpūtai

Būs skaisti — teica tie nedaudzie koknesieši, kuri bija atnākuši uz plānotā skvēra izbūves apspriešanu. Tas plānots publiskās ārtelpas attīstības projektā Koknesē, 1905. gada un Blaumaņa ielas krustojumā un aptver diezgan plašu teritoriju.

Izskatās pievilcīgāk

No tiem, kas bija ieradušies, vien daži bija apkārtējo māju iedzīvotāji, pārējie pašvaldības pārstāvji, taču tieši šī bija iespēja sīkāk uzzināt, ko tad plānots veidot un būvēt vietā, kur savlaik apkārtējo māju iedzīvotājiem bija mazdārziņi. Tiesa, pēdējos gados vien retais no tiem bija sakopts, lielākā daļa — aizaugusi. Pagājušajā gadā tos likvidēja un teritoriju sakopa. Koknesieši atzina, ka jau līdz ar šo nelielo darbiņu apkārtne kļuvusi krietni pievilcīgāka. Taču, kad nākamajā gadā tiks īstenota skvēra iecere, pavērsies pavisam cits skats. Šī bija tā reize, kad iedzīvotāji vēl varēja izteikt savus ierosinājumus un iebildumu par plānoto ieceri, jo, kad gada otrajā pusē sāksies pirmie darbi, iebilst par kaut ko jau būs par vēlu.

Draudzīga jebkuram

Publiskās ārtelpas attīstības projektu izstrādāja SIA “CSS Tech” un par plānotajiem darbiem stāstīja arhitekte, koknesiete Agra Bērziņa. Viņa piebilda, ka projekta izstrādes procesā piedalījušies arī Kokneses apvienības pārvaldes vadītāja Agrita Vagoliņa, pašvaldības Attīstības nodaļas projektu vadītāja Valērija Noreika, Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris, kas visi ir koknesieši, kā arī citi speciālisti. “Patiesībā tā ir diezgan liela Kokneses daļa, ko plānots pārveidot. Jau tagad tā kļuvusi daudz sakoptāka, taču ir iegūts finansējums, lai šo teritoriju padarītu cilvēkiem pieejamāku un pievilcīgāku. Tā būs funkcionāla un apdzīvojama vieta gan bērniem, gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, kā arī dažādu sociālo grupu cilvēkiem, jo šis projekts paredz vidi padarīt draudzīgāku jebkuram,” sacīja Agra. “Plānojot šo projektu, mūsu uzdevums bija paredzēt aktīvas atpūtas objektus dažādu sociālo grupu pārstāvjiem. Viens no šādiem objektiem būs šūpoles cilvēkiem ratiņkrēslā.”

Plašs piedāvājums

Īstenojot projektu par publiskās ārtelpas attīstību, izveidos celiņus, apstādījumus, rotaļu rīkus, soliņus, kur, izmantojot saules enerģiju, varēs uzlādēt arī viedierīces, būs dažāda veida gaismekļi, sabiedriskā tualete, brīvās pieejas ūdens krāns, velostāvvietas un veloapkopes stacija, informatīvie stendi ar taktilo karti, neliela terase publisku pasākumu rīkošanai, piemēram, Ziemassvētku egles iedegšanai vai brīvdabas kinoseansa rīkošanai. A. Bērziņa atklāja, ka visas ieceres budžetā iekļaut nebija iespējams, tāpēc, piemēram, lielākā daļa celiņu būs grantēti, tikai daļa ar cieto segumu, taču mūsdienu tendence ir būt vienkāršiem un izvēlēties lietas, kas ir ekonomiski izdevīgas, iekļaujas ainavā un labi sader ar šī projekta kopējo ideju. Ieeju skvērā no 1905. gada ielas puses iezīmēs no koka būvēta pergola, kurai ved cauri galvenā promenāde. Tieši, kāda tā izskatīsies, vēl nevar pateikt, jo jāvienojas vai tai būs jumts un kāds, vai iekļaut tajā arī solus, vai tikai informatīvos stendus, ar kādiem gaismas ķermeņiem papildināt. Lai pasargātu visu no postītājiem, plānots ierīkot videonovērošanas kameras.

Vislielākā problēma — satiksme

A. Bērziņa pastāstīja, ka vairāki iedzīvotāji jau iepriekš jautājuši, vai arī pēc pārbūves pagalmos būs iespēja žāvēt veļu, kā tas vairākās vietās ir šobrīd. Arhitekte atklāja, ka par to ir padomāts, un dzīvojamo māju pagalmus no šīs atpūtas zonas varētu nodalīt ar koka sienām un aiz tām uzstādīt veļas žāvēšanai paredzētus statīvus. Tāpat aktuāls jautājums bija par atkritumu konteineru novietnes pārvietošanu uz citu vietu.

Viena no būtiskākajām lietām, kas mainīsies, ir piebraukšanas pie divām dzīvojamajām mājām, no kurām gan neviens iedzīvotājs uz apspriedi nebija ieradies. Tieši par piebraucamajiem ceļiem un stāvvietām raisījās vislielākās diskusijas, jo turpat blakus ir bērnudārzs, kur nav ne īsti piebraucamā ceļa, ne automašīnu stāvvietas. Cilvēki ikdienā, vedot bērnus uz dārziņu, cenšas piebraukt pēc iespējas tuvāk iestādes vārtiem un atstāj mašīnu, kur var. Bieži tas traucē apkārtējo māju iedzīvotājiem. Tāpēc pašvaldības pārstāvji ar atnākušajiem iedzīvotājiem diezgan ilgi sprieda par to, kur būtu iespēja izveidot kādu stāvlaukumu un kā organizēt satiksmi šajā dzīvojamajā rajonā un ap bērnudārzu. To gan nevarēs izdarīt tieši skvēra izbūves projektā, taču visprātīgāk to būtu darīt kompleksi.

Projekta vadītāja Valērija Noreika pastāstīja, ka šīs ieceres kopīgās izmaksas ir 366 tūkstoši eiro. 85 % no šīs summas iegūts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Jūnija sākumā plānots izsludināt iepirkumu būvdarbiem, kas varētu sākties augustā un turpināsies nākamajā gadā. Objekta nodošanas termiņš ir 2026. gada maijs. 

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.