Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra sāk slēgt līgumus ar ģimenes ārstiem par primārās veselības aprūpes nodrošināšanu no 2005. gada 1. aprīļa.
Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) sāk slēgt līgumus ar ģimenes ārstiem par primārās veselības aprūpes nodrošināšanu no 2005. gada 1. aprīļa. Vakar stājās spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi “Veselības aprūpes finansēšanas un organizācijas kārtība”, kuri paredz izmaiņas arī ģimenes ārstu finansēšanā.
Par ģimenes ārstu jauno darba kārtību un finansējumu informē VOAVA Zemgales nodaļas ekspertīzes ārste Ināra Pabērze:
— Latvijā līdz šim darbojās divi ģimenes ārstu finansēšanas modeļi — Rīgas un lauku modelis. Abos bija nepilnības, tāpēc tagad ir izstrādāts vienots ģimenes ārstu finansēšanas modelis. Līgumus ģimenes ārsti ar VOAVA slēgs uz trijiem gadiem.
Jauns modelis
Jaunajā vienotajā modelī paplašināts ģimenes ārstam noteikto piemaksu apjoms, papildus noteikts fiksētais maksājums — Ls 160 mēnesī — ģimenes ārsta prakses vietas uzturēšanai, ir arī piemaksas par hroniski slimo pacientu aprūpi atkarībā no pacienta diagnozes. Tāpat kā līdz šim ārstiem saglabātas piemaksas par pamatteritorijas iedzīvotāju blīvumu, attālumu līdz slimnīcai, bērnu aprūpi, sociālās aprūpes iestāžu iemītnieku aprūpi un ģimenes ārsta sertifikātu.
Papildus ģimenes ārsti saņems samaksu par veiktajām procedūrām un manipulācijām, kas būs ērti pacientiem, jo nebūs lieki jātērē laiks un nauda, ejot šos pakalpojumus saņemt citur.
Pie speciālistiem sūtīt izdevīgi
— Vai ģimenes ārstiem tagad būs izdevīgi slimnieku sūtīt pie speciālista? Līdz šim ārsti ne vienmēr to darīja.
— Lai pacienti neuztraucas. Turpmāk ģimenes ārstiem būs izdevīgi pacientu sūtīt pie speciālistiem vai norīkot izmeklējumiem. Šie izdevumi nebūs saistīti ar ārsta finansējumu, gluži otrādi, ja mēnesī no speciālistiem paredzētajiem līdzekļiem būs izlietots mazāk par 70 procentiem, šī ģimenes ārsta darbu vērtēs VOAVA ārsti eksperti.
Par labu darbu ārstam būs iespēja reizi gadā saņemt piemaksu par kvalitāti, to piešķirot, ņems vērā arī pacientu viedokli par savu ārstu. Ģimenes ārsts saņems arī maksājumus par reģistrēto pacientu skaitu — aptuveni trīs latus par cilvēku.
Naudas šogad vairāk
No valsts budžeta ģimenes ārstam papildus kompensēs pacienta iemaksas par atbrīvotajām kategorijām (bērniem, trūcīgajiem, represētajiem un citiem) — vidēji Ls 43 mēnesī.
No 1. aprīļa ģimenes ārsti paši nosaka maksu par mājas vizīti, izņemot bērnus, kuriem nav jāmaksā, 1. grupas invalīdus un slimniekus, kuri vecāki par 80 gadiem — viņiem jāmaksā Ls 2.
Kopumā no 1. aprīļa ģimenes ārstu finansējumu plānots palielināt par 15 procentiem, bet no 1. jūlija vēl par 10 procentiem — par 25 procentiem vairāk nekā pagājušajā gadā.
Profilaktiskās apskates bez maksas
Ir izstrādāta pieaugušo profilaktisko apskašu programma. Jaunā kārtība domāta, lai iedzīvotāji laikus vērstos pie ārsta un lai slimību varētu izārstēt. Pacienta iemaksa pie ģimenes ārsta arī no 1. aprīļa paliek līdzšinējā — 50 santīmu.
— Kādas ir šīs profilaktiskās apskates un cik par tām jāmaksā?
— Profilaktisko apskašu programmā ietilpst:
* ģimenes ārsta apskate reizi gadā, ja pacients nav izmeklēts veselības problēmu dēļ,
* vakcinācija pret difteriju un stinguma krampjiem,
* vēža profilaktiskā izmeklēšana.
Par šīm profilaktiskajām apskatēm pacienta nodeva nav jāmaksā.
— Cik bieži nepieciešamas vēža profilaktiskās apskates?
— Dzemdes kakla profilaktiskā izmeklēšana sievietēm no 20 līdz 35 gadu vecumam, ja analīžu rezultāti atbilst normai, reizi trijos gados, sievietēm no 35 līdz 70 gadu vecumam tā pati pārbaude jāizdara reizi gadā. Sievietēm no 50 līdz 69 gadu vecumam reizi divos gados jāveic krūšu dziedzeru rentgena izmeklēšana (mammogrāfija).
Vīriešiem no 50 līdz 69 gadu vecumam reizi trijos gados jāpārbauda priekšdziedzeris (prostata).
Uz slimnīcu vienojoties
— Kas pacientu var nosūtīt uz slimnīcu — tikai ģimenes ārsts vai arī speciālists?
— Nosūtīt var abi. Nosūtījumam tikai jāpievieno izraksts par veiktajiem izmeklējumiem, kuri pamato konkrēto nosūtīšanas mērķi. Ārsts kopā ar pacientu izvēlas slimnīcu, kurai ir līgumattiecības ar valsti, kā arī, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību, saskaņo ārstēšanās laiku, informējot par to pacientu.
Iespējamo slimnīcu var uzzināt pie sava ģimenes ārsta, ārstniecības iestādēs vai arī zvanot pa VOAVA bezmaksas informatīvo tālruni 8001234.
Kopējā pacienta iemaksu summa, ko viņš maksā par katru ārstēšanās reizi slimnīcā, nedrīkst pārsniegt 80 latu.
Ja pacientam nepieciešama neatliekamā palīdzība, to nodrošina bez maksas un bez nosūtījuma.
Nebūs ziņu
Par jauno veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību savu viedokli izsaka Seces un Staburaga pagasta ģimenes ārste Ginta Kociņa:
— Man tomēr ir pāris iebilžu. Piemēram, ja iepriekš nosūtīju pacientu pie ginekologa vai pie cita speciālista, es saņēmu izmeklējuma atbildi. Tagad, kad pacients pats bez norīkojuma dosies pie speciālista, šīs atgriezeniskās saites vairs nebūs.
Man nepatīk arī tas, ka ārstam pašam jānosaka maksa par mājas vizīti. Cilvēki laukos ir nabadzīgi, un daudziem jau divi lati ir dārgi, kur nu vēl vairāk.
Nevajag eksperimentēt
Jaunjelgavas ģimenes ārste Ilze Sarma:
— Mēs, ģimenes ārsti, reizēm jūtamies kā tādi eksperimentu trusīši. Nesen bija viena veselības aprūpes reforma, gandrīz jau iestrādājāmies, bet te atkal jauni noteikumi. Plānot uz papīra ir viens, bet ieceres īstenot praksē pavisam kas cits. Neskaidrību tomēr ir daudz.
Līgums vēl nav parakstīts
Aizkraukles ģimenes ārste Anita Urbanoviča:
— Līguma projektu esam iepazinuši. Nav skaidrs, varbūt būs vēl kādas izmaiņas. Es sapratu, ka naudas primārajai aprūpei vienam cilvēkam gadā vairāk šogad nebūs, pērn — 13 latu. Manuprāt, ārstam pašam gan par mājas vizīti nevajadzētu maksu nosacīt. Vienīgi tiem pacientiem, kuri paši nevēlas nākt uz poliklīniku, lai nebūtu jāsaskaras ar citiem slimniekiem. Viņi droši vien tad arī maksās, cik ārsts noteiks.
Tāds ir ģimenes ārstu viedoklis par jauno veselības aprūpes sistēmu. Viņu domām pievienojas arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, atzīstot, ka valdības piešķirtais finansējums nav tik liels, kā ģimenes ārsti būtu gribējuši.
