Pagājušā gada rudenī SIA “Grata plus” sāka Aizkraukles slimnīcas bērnu un terapijas nodaļas pārbūvi. Nu darbi pabeigti, un 6. aprīlī paredzēta ēkas oficiāla nodošana ekspluatācijā.
Pagājušā gada rudenī SIA “Grata plus” sāka Aizkraukles slimnīcas bērnu un terapijas nodaļas pārbūvi. Nu darbi pabeigti, un 6. aprīlī paredzēta ēkas oficiāla nodošana ekspluatācijā.
Diemžēl šis svinīgais pasākums “aizkavējies” par vairāk nekā trim mēnešiem un slimnīcai radījis aptuveni 30 tūkstošu latu zaudējumu.
“Staburags” mēģināja noskaidrot, kādēļ celtniecība aizkavējusies trīs mēnešus, jo sākotnēji celtniecības darbus bija plānots pabeigt līdz 2004. gada 30. decembrim. Vēlāk būves pabeigšanas termiņu pagarināja līdz 2005. gada 1. martam. Līgumā, kuru bez šaubīšanās parakstīja celtnieki, bija paredzēta arī liela sodanauda — 410 latu par katru nokavēto dienu. Ja sodanaudu aprēķinātu jau no 1. janvāra, firma slimnīcai būtu parādā vairāk nekā 37 tūkstošus latu.
Aizdomīgs piedāvājums
Darbu sākšanu aizkavēja vienas no konkursa dalībniecēm — SIA “Ditton būve” — sūdzība Valsts iepirkumu uzraudzības birojam. Firma norādīja, ka Aizkraukles rajona padomes iepirkuma komisija nav objektīvi izvērtējusi par konkursa uzvarētāju atzītās SIA “Grata plus” iesniegto piedāvājumu. Pie tam SIA “Grata plus” neesot licences ventilācijas sistēmu būvdarbu veikšanai un elektroietaišu montāžai. Turklāt vēl vienai pretendentei — SIA “Būve un remonts” — līdz šim veikto būvdarbu apjoms neatbilst konkursa nolikuma prasībām. SIA “Ditton būve” pārstāvji aicināja arī pievērst uzmanību faktam, ka “Grata plus” piedāvā ievērojami zemāku cenu, kura par 14 procentiem atšķīras no nākamās zemākās cenas — SIA “Ditton būve” piedāvājuma. Sūdzības iesniedzēji lūdza pārbaudīt SIA “Grata plus” atbilstību konkursa nolikuma prasībām.
Valsts iepirkuma uzraudzības birojs, izskatot iesniegtos materiālus, konstatēja, ka objekta pasūtītāja — Aizkraukles rajona padome — tomēr drīkst slēgt līgumu ar SIA “Grata plus”. Kārtojot formalitātes, darbu sākšana aizkavējās vēl par vairāk nekā mēnesi.
Darbi pusdarīti
Situāciju skaidro SIA “Aizkraukles slimnīca” direktora vietnieks saimnieciskajā darbā Pēteris Kuņickis:
— Pirmais slimnīcas piebūves nodošanas ekspluatācijā termiņš bija 2004. gada 30. decembris. Šāds termiņš bija iestrādāts konkursa nolikumā, un tas bija jāņem vērā visiem septiņiem pretendentiem, kuri piedalījās konkursā. Katram pretendentam bija jāapzinās, ka objekta nepabeigšanas gadījumā būs jāmaksā sodanauda — 12300 latu mēnesī.
30. decembrī bija vēl ļoti daudz darba. Jaunajā piebūvē vēl lēja grīdas, būvēja starpsienas. Tajā praktiski bija gatavs tikai starpstāvu pārsegums. Arī vecajā ēkas daļā bija milzums nepadarītā.
Ar būvniekiem vienojāmies, ka reāli ēku nevar pabeigt ātrāk kā līdz 1. martam. Celtnieki šim termiņam piekrita. Parakstījām trīspusēju līgumu.
Taču arī 1. martā darbi vēl nebija pabeigti. Nebija iedarbināta ventilācijas sistēma. Mums jābūt pārliecinātiem, ka tā darbojas. Nebija sakārtots siltummezgls, līdz galam veikti apdares darbi kāpņutelpās. Grīdām daudzviet nebija izklāts linolejs, nenokrāsotas visas sienas.
Pagāja vēl 20 dienu, taču joprojām līdz galam nebija sakārtota ventilācija un apkures sistēma, arī karstā ūdens piegāde.
Nepiemērotas flīzes
Kāpņutelpās 150 kvadrātmetru platībā ieklātas slimnīcai neatbilstošas flīzes. To malas šķiet apdrupušas, tās arī pēc krāsas neatbilst interjeram. Šādas flīzes nav iespējams pienācīgi kopt. Nezinu, varbūt tās ir modernas flīzes ar “vecuma” efektu. Drīzāk gan tās izskatās pēc brāķa preces. Flīzes ieklās citas. Vienā kāpņu laukumā tas jau izdarīts. Taču tas traucēs slimnīcas darbu.
Paliek nepabeigti flīzēšanas darbi arī ēkas ārpusē, tāpat nav pabeigta rakšana. Arī margas pie ieejām varēs ierīkot tikai tad, kad būs silts. Jāsakopj ēkas apkārtne, kura pilna celtniecības atkritumiem. Sabojāta sudrabegle pie ēkas ieejas. Vēl jākrāso fasāde, no traumatoloģijas nodaļas blakusēkā jāpievieno medicīniskās gāzes vadi. Pagaidām būs jāiztiek ar baloniem.
Šī firma jāsoda
Pēc 1. marta būves pabeigšanas termiņš vairs nav pagarināts, un firmai par šo laiku būs jāmaksā sodanauda. Šī firma jāsoda. Slimnīca ik mēnesi zaudē aptuveni 10000 latu, trijos mēnešos — jau 30000 latu. Telpās, kurās pašreiz izvietota terapijas un bērnu nodaļa, visus slimniekus nevar uzņemt. Tāpēc arī tik liela sodanauda bija paredzēta.
Firmai ģenerāluzņēmējai, nepietika savu speciālistu. Tos ņēma “no malas”, un tāpēc darbi bija nekvalitatīvi.
Gandrīz katru otrdienu notika sanāksmes, piedaloties celtniekiem. Viņus regulāri brīdinājām. Nodošanas termiņu varēja aizkavēt par pusmēnesi, varbūt mēnesi, nevis trim vai četriem.
Tiesāšanās nav risinājums
Ēriks Vizulis, SIA “Aizkraukles slimnīca” direktors:
–– Jau sākotnēji bija skaidrs, ka trijos mēnešos nav iespējams pabeigt tik vērienīgus celtniecības darbus. Visi vienkārši “pievēra acis”. Noteikumi paredz ņemt lētāko piedāvājumu. Taču nu, iespējams, “ieekonomēto” starpību tik un tā nāksies samaksāt.
SIA “Grata plus” saņēma rakstisku brīdinājumu, ka no 1. marta stājas spēkā soda sankcijas. Ja tās piemērotu jau no 1. janvāra, iespējams, uzņēmums pilnībā pārtrauktu darbu, sāktos tiesāšanās, kura paredzēta līgumā, ja puses nespēj vienoties. Mums vajag nevis tiesas procesu, bet gatavu objektu. Neviens nav ieinteresēts celtniecības aizkavēšanā. Domāt, ka vietējās amatpersonas materiāli bija ieinteresētas celtniecības novilcināšanā, ir pilnīgi absurdi.
Firmai bija problēmas ar vienu celtnieku brigādi. Īsti nezinu, kas tur notika. Iespējams, nesamaksāja, un strādnieki sāka streikot. Ģenerāluzņēmējs sacīja, ka algas maksātas, bet strādnieki apgalvoja, ka naudu nav saņēmuši. Problēma varbūt bija brigadieru un darbu vadītāju attiecībās, un strīdā pagāja mēnesis.
Izvēlas vislētāko
Guntis Libeks, Aizkraukles rajona padomes izpilddirektors:
— SIA “Grata plus” izvēlējāmies tāpēc, ka šīs firmas piedāvājums Aizkraukles rajona padomes iepirkuma komisijai šķita visizdevīgākais. Komisijā esam septiņi locekļi. Protams, konkursā piedalījās arī daudz spēcīgākas firmas par SIA “Grata plus”, taču šo firmu piedāvājumi bija ievērojami dārgāki — par 60 un 80 tūkstošiem latu.
Izvērtējot pretendentu piedāvājumus, mēs uzaicinājām arī sertificētu ekspertu Arvīdu Auziņu. Viņš izteica bažas, ka cena ir zema, taču atzinumā norādīja, ka par tādu summu tomēr ir iespējams paveikt projektā paredzētos darbus. Mums nebija pamata apšaubīt viņa slēdzienu. Summa, par kuru noslēdzām līgumu, — 410 tūkstošu latu. Es personīgi šai firmai gan neuzticējos.
Bija plānots, ka celtniecību sāks jūnija beigās un pabeigs līdz gadumijai. Sūdzības dēļ līgumu ar SIA “Grata plus” noslēdzām 23. augustā. Sagatavošanās aizņēma vēl nedēļu, un darbi sākās tikai septembrī. Firma apgalvoja, ka četros mēnešos visu pabeigs.
Kritizē projektu
Rekonstrukciju veica pēc slimnīcas pasūtītā projekta, kuru izstrādāja SIA “Andas Ārgales arhitektu birojs”. Jau sākot būvniecību, celtniekiem pret projektu bija ļoti daudz pretenziju. Būvnieki apgalvoja, ka tas ir ļoti nekvalitatīvs. Diemžēl arhitekti uz iknedēļas sanāksmēm brauca ļoti negribīgi. Bija ļoti grūti saskaņot nepieciešamās izmaiņas. Kavēja arī nelabvēlīgie laika apstākļi piebūves būvbedres rakšanas laikā. Bija jāpārvieto pilsētas ūdensvada atzars un kanalizācijas aka. Radās milzīga būvbedre, kura pielija ar ūdeni. Ar tehniku darboties vairs nevarēja, bija vajadzīgs roku darbs, un kārtējo reizi darbi nevirzījās uz priekšu tik ātri, cik plānots. Bija skaidrs, ka objektu laikus nepabeigs.
Katrā sapulcē celtnieki to vien darīja, kā kritizēja projektu. Viennozīmīgi gan nevar apgalvot, ka tas patiesi bija slikts. Kad uzstājīgāk pārmetām par termiņu neievērošanu, celtnieki smaidot atteica, ka tik lielu objektu tik neilgā laikā uzbūvēt nevarot neviens, tad būtu jāstrādā trijās maiņās bez brīvdienām.
Vairs nekādu atlaižu
Celtnieki bez ierunām piekrita samērā lielām soda sankcijām — 0,1 procents no līguma summas. Par katru nokavēto dienu būtu jāmaksā 410 latu. Bija skaidrs, ja soda procentus sāktu aprēķināt no 1. janvāra, firma būtu pilnībā iznīcināta, darbi apstātos. Taču firmas vadība acīmredzot labi saprata: ja tā pārbūvi sāks, objekta pasūtītājs nekur nespruks — būs vien jāsamierinās ar termiņa neievērošanu. Kopīgi nolēmām pagarināt celtniecības termiņu par diviem mēnešiem — līdz 1. martam. No 1. marta gan nekādu atlaižu vairs nav, un par katru nokavēto dienu “Grata plus” būs jāmaksā 410 latu. Vienīgi paredzēts atlikt vairākus darbus, kurus pašlaik nevar veikt klimatisko apstākļu dēļ.
Aizkraukles rajona padome savu daļu — 280 tūkstošu latu — ir samaksājusi. Pašvaldība galvoja arī par slimnīcas ņemto kredītu — 130 tūkstošiem latu. Galīgos norēķinus veic slimnīca, līdz ar to slimnīcai jāsaņem arī sodanauda par darbu kavēšanu. Sodanaudas apmērs ir vairāk nekā 12 tūkstošu latu. Pagaidām nevar apgalvot, vai šādu summu slimnīca saņems, jo jāveic savstarpējie norēķini.
Vai likums vainīgs?
Ko tad īsti notikušajā vainot? Pasūtītājs, vadoties pēc likuma, bija spiests izvēlēties lētāko piedāvājumu. Līdz ar to līgums noslēgts ar firmu, kura nespēja paveikt darbu laikus. No otras puses, izvēloties dārgāku piedāvājumu, rajona padomei varētu pārmest, ka nelietderīgi tērēta nodokļu maksātāju nauda.
Slimnīca nav vienīgais objekts, kuru SIA “Grata plus” būvēja Aizkrauklē. Arī pilsētas bibliotēkā strādāja šī firma, un darbi tāpat kavējās. Diemžēl abi būvētāja izvēles konkursi notika gandrīz vienlaikus, un tobrīd vēl nevarēja zināt, ka gan vienā, gan otrā gadījumā būs termiņu ievērošanas problēmas.
Libeka kungs skaidro, ka atsauksmes, kuras uzņēmums “Grata plus” pievienoja konkursa piedāvājumam, protams, bija tikai pozitīvas… Mēģinot uzzināt ko vairāk, saņemtas nekonkrētas atbildes: “Nu jūs jau zināt, kā celtnieki strādā. Varēja būt labāka kvalitāte, bet visumā normāli.”
Vienlaikus SIA “Grata plus” strādā Jaunjelgavā, būvē privātfirmas “Latsin” granulu ražotni, un šajā objektā darbus veic precīzi termiņā. Tātad arī no pasūtītāja stingrības un principialitātes atkarīgs, vai laikus un labā kvalitātē celtnieki pabeidz objektu.
Solīts makā nekrīt
Termiņu neievērošana celtniecībā ir ļoti nopietna problēma. Pašvaldības pasūtījums, kā šajā gadījumā, nozīmē garantētus ienākumus. Firmām šādi pasūtījumi ir ļoti izdevīgi, jo pašvaldība par darbu samaksās jebkurā gadījumā. Nav riska, ka objekta īpašnieks varētu pārdomāt vai tam pietrūktu līdzekļu. Ja privātfirmai nepatiks celtnieku darba stils, līgumu pārtrauks un izvēlēsies citu darbu veicēju. Ņemot vērā sarežģīto un laikietilpīgo konkursu procedūru, diezin vai tā rīkosies valsts vai pašvaldības pasūtījuma gadījumā. Viņiem, kā šajā gadījumā, izdevīgāk pagaidīt. Tāpēc arī uzņēmēji, pat aci nepamirkšķinot, paraksta līgumus ar milzīgiem soda procentiem, skaidri zinot, ka valsts vai pašvaldības naudu saņem tik un tā, bet pasūtītājam nāksies pagaidīt. Apzināti tiek doti solījumi, kurus neviens negrasās pildīt.
Aprēķinot darbu tāmi, var ekonomēt vienīgi pašu izmaksu ziņā, jo materiālu cenas Latvijā ir aptuveni vienādas. Mēdz gadīties (arī šoreiz — aut.), ka mēģina izmantot sākotnēji neparedzētus materiālus, kuri, iespējams, savlaik iepirkti par zemāku cenu.
Laba mācība
Vietējās celtniecības firmas pārmeta, ka Aizkraukles rajona padome izvēlējusies “portfeļu uzņēmumu”, kurā strādā neliels darbinieku skaits, bet darbus veic lēti nolīgti apakšuzņēmēji. Tāpēc bieži vien arī nav vēlamās kvalitātes.
Nav iespējams izrēķināt, cik iegūtu vai zaudētu slimnīca, ja rajona padome būtu izvēlējusies citu firmu. Aizkraukles rajona padomei šis gadījums būs laba mācība, kā turpmāk izstrādāt konkursu nolikumus un izvēlēties darbu veicējus.
