Aizkraukliete Marija Šabaršina ar nepacietību gaida katras Lieldienas — laiku, kad jūtams, kā daba pēc ziemas mostas. Viņas Lieldienu rituāls ir olu krāsošana, pie tam izmantojot tikai dabas materiālu krāsvielas.
Aizkraukliete Marija Šabaršina ar nepacietību gaida katras Lieldienas — laiku, kad jūtams, kā daba pēc ziemas mostas. Viņas Lieldienu rituāls ir olu krāsošana, pie tam izmantojot tikai dabas materiālu krāsvielas.
Populārākās sīpolu mizas
— Man olu krāsošana ir viens no svarīgākajiem Lieldienu rituāliem, — saka Marija Šabaršina. — Jo krāšņākas un raibākas olas izdodas, jo interesantāk. Pēc drūmās un garās ziemas raibās olas ir pirmās, kas iepriecina.
Krāsošanai izmantoju tikai dabas materiālus. Veikalā pirktās krāsas neatzīstu. Tajās nav nekā dabiska. Arī toņi bieži vien ir nedabiski un izskatās pārāk mākslīgi.
Visbiežāk olu krāsošanai izmantoju sīpolu mizas. Sarkano sīpolu mizas dod daudz intensīvāku un brūnāku toni nekā dzelteno sīpolu mizas.
Mellenes pelēkumam
Vispirms izgriežu nelielus marles kvadrātiņus. Saslapinu tos, tad uzberu rīsus, grūbas vai smalkus putraimus. Arī ola jāsamitrina, tad tai var pielipināt dažādu augu lapiņas. Marles gabaliņā cieši ietin olu un stingri notin ar diegu. Tad olas vāra ūdenī, kurā iemestas sīpolu mizas. Var piebērt arī šķipsniņu zaļās tējas lapiņu. Krāsas mainās, un šķiet, ka ola krāsota ar pasteļkrāsām.
Interesantus toņus var panākt, ja sīpolu mizu vietā izmanto melleņu ievārījumu — iegūst skaistu pelēcīgu toni, kurš izceļ rīsa graudiņu rakstus. Kad olas izvārītas, tās aukstā ūdenī atdzesē un iesmērē ar eļļu — olu krāsa kļūs spožāka. Krāsošanai var izmantot arī rudzu zelmeni, alkšņu mizas, salmus. Sīpolu mizas parasti krāju visu gadu, lai pirms Lieldienām nevajadzētu uztraukties, ar ko krāsot olas.
Krāsošanai labāk izmantot olas ar baltu čaumalu. Tās gan var nopirkt reti. Skaistas un raibas olas izdodas arī tad, ja čaumala ir brūna, tomēr man šīs olas nešķiet tik interesantas.
Jaukākais mirklis
Mirklis, kad tikko nokrāsotās olas iztin no marles, ir interesantākais. Katra ola šķiet kā mazs brīnums. Sevišķi tad, ja var darboties kopā ar bērniem.
Atmiņas par Lieldienu svinēšanu bērnībā Šabaršinas kundzei ir vienas no jaukākajām. Viņa augusi astoņu bērnu ģimenē. Lieldienās pie darba ķērušies astoņi roku pāri — četras māsas un četri brāļi. Pašu saimniecībā bija vistas, un olu krāsošana bija lieli prieki. Krāsotās olas gan tikušas tikai tam, kurš pratis norunāt dzejoli vai dziesmu nodziedāt. Kad olas sadalītas, gājuši šūpoties.
Svinēs divas reizes
— Šogad Lieldienas varēšu svinēt divas reizes, — priecājas Marija Šabaršina. — Katoļi un luterāņi svin šajā nedēļas nogalē, bet pareizticīgie tikai 1. maijā. Ļoti reti, piemēram, pagājušajā gadā, visām konfesijām šie svētki ir vienlaikus. Taču svinu abas reizes. Man patīk būt kopā ar citiem, kad ir jautri.
Marija Šabaršina aktīvi līdzdarbojas Aizkraukles novada sociālā centra rīkotajos pasākumos, dzied vokālajā ansamblī “Maļinovij zvon”. Viņas adījumus var apskatīt sociālā centra rīkotajās izstādēs.
