www. staburags.lv
Pirms gada Latviju daudzviet pārsteidza ziņa, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” līdzekļu ekonomijas un darbības optimizācijas ietvaros iecerējusi drastisku klientu apkalpošanu centru samazināšanu, visā valsts teritorijā atstājot tikai 71 pasta nodaļu.
ILMĀRS RANDERS
“Latvijas Pasts” valdes locekle DITA MIRBAHA
Sevišķi plaši slēgšanas pasākumi bija iecerēti reģionos, pašvaldības un lauku iedzīvotāji daudzviet saprata, ka viņiem līdz tuvākajai pasta nodaļai nāksies mērot 50 un vairāk kilometru. Sekoja protesti, reformu apturēja. Amatus zaudēja “Latvijas Pasta” padome, un par nozari atbildīgā Satiksmes ministrija uzņēmuma valdei deva uzdevumu meklēt citus risinājumus, lai iedzīvotāji neciestu. Rezultātā tapa jauns restrukturizācijas plāns. Kāds tas ir un kā veicas ar ieviešanu, “Latvijas Avīze” vaicāja “Latvijas Pasta” valdes loceklei DITAI MIRBAHAI.
— Pagājušā gada sākumā pēc protestu viļņiem “Latvijas Pastam” vajadzēja izstrādāt jaunu pasta nodaļu tīkla darbības plānu, kas bija jāsaskaņo arī ar galvenajiem sadarbības partneriem — pašvaldību un preses izdevēju pārstāvjiem. Kāds ir rezultāts?
— Pagājušā gada februārī “Latvijas Pasts” organizēja forumu, kurā piedalījās interešu grupu pārstāvji no 17 organizācijām. Eksperti priekšplānā izvirzīja iespējamos risinājumus. Mūsu partneru — nevalstisko organizāciju un publiskā sektora — tā brīža optimālākais virziens bija iespēju robežās saglabāt pasta nodaļu tīklu, daļēji pakalpojumus uzticot pašvaldību un valsts vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, kā arī pilnveidot pakalpojumu “Pastnieks mājās” un e-vides piedāvājumu.
Vēlāk “Latvijas Pasts”, apzinoties pasta pakalpojumu pieejamības lomu Latvijas reģionu attīstībā, kā arī rūpējoties par mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām, pārskatīja stratēģiskos uzstādījumus. Vadoties pēc principa, ka mēraukla ir nevis digitāli lietpratīgs, adaptēties spējīgs cilvēks, bet gan seniors pierobežā un reģionos, kuram pasta klātbūtne nozīmē arī valsts klātbūtni, 2025. gadā darbojas 155 klientu centri un pasta nodaļas.
— Kādi ir šā gada plāni attiecībā uz pasta nodaļu tīkla pārveidi, uz kādu izpēti vai aprēķiniem tie balstās?
— Mēs pastāvīgi analizējam klientu plūsmu, darījumu apjomu un pieprasījumu pēc pakalpojumiem. Plašais pasta nodaļu tīkls pārklāj kā blīvi apdzīvotās vietas, tā arī attālākas Latvijas teritorijās. Pakāpeniski uzlabojam savu darbību, veidojot reģionālus klientu centrus, pārceļot klātienes klientu apkalpošanu uz tirdzniecības centriem. Drīzumā, piemēram, Ropažu novadā atklāsim mūsdienīgu klientu centru “Sāga”, kas ir veidots pēc “Latvijas Pasta” jaunā koncepta.
Mazāk apdzīvotās teritorijās pārceļamies uz pašvaldības telpām, lai cilvēkiem plašs pakalpojumu klāsts būtu pieejams vienuviet. Taču mēs uz pakalpojumu pieejamību aicinām raudzīties plašāk, piemēram, pakalpojums “Pastnieks mājās” kļūst aizvien populārāks. Pērn pie pastnieka vidēji mēnesī tika veikti 18 500 darījumu. Augstākais darījumu skaits — 24 000 sasniegts pagājušā oktobrī, kad aktīvi noritēja preses abonēšanas kampaņa. Jāizceļ arī jaunums — tagad “Pastnieks mājās” nodrošina iespēju norēķināties arī ar maksājumu karti.
Mēs mērķtiecīgi paplašinām saskarsmes punktus, lai iedzīvotājiem būtu vēl sasniedzamāki, tāpēc pērnā gada nogalē izveidojām lielāko pakomātu tīklu valstī ar 421 pakomātu. Turklāt visos āra pakomātos ierīkojām atsevišķu nodalījumu vēstuļu nosūtīšanai.
— Cik daudz pasta nodaļu telpu “Latvijas Pastam” pieder īpašumā, ko ar tām darīs atbrīvošanas gadījumā?
— “Latvijas Pasta” īpašumā šobrīd ir telpas, kur izvietotas 27 pasta nodaļas. Ja tās pēc skrupuloza izvērtējuma nav izmantojamas saimnieciskās darbības veikšanai vai neatbilst vides pieejamības prasībām, tās atsavinām, organizējot publiskas izsoles.
— Kāds ir pieprasītākais “Latvijas Pasta” pakalpojums reģionos?
— Klienti pasta nodaļas un “Pastnieku mājās” ārpus galvaspilsētas galvenokārt izmanto komunālo un citu pakalpojumu sniedzēju rēķinu apmaksai. Proti, pieprasītākie ir maksājumu pakalpojumi, kas neietilpst universālā pasta pakalpojumu grozā.
— Izskanējis, ka “Latvijas Pasts” preses piegādes no tagadējām četrām nedēļas dienām finansiālu apsvērumu dēļ vēlētos samazināt uz trim. Vai tādi plāni tiešām pastāv?
— “Latvijas Pasts” nodrošina universālo pasta pakalpojumu, kas ir ļoti nozīmīgs sabiedrībai. Šis valsts noteiktais, atbildīgais uzdevums garantē pieejamus pasta pakalpojumus, tajā skaitā preses piegādi visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Visā pasaulē pasta nozares uzņēmumi, tajā skaitā arī “Latvijas Pasts”, saskaras ar izaicinājumiem, kā pielāgot savus darbības procesus tā, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc ērtākām un mūsdienīgākām pakalpojumu formām. Tādējādi fokusējamies gan uz pakalpojumu uzlabošanu, gan uz izmaksu samazināšanu.
Preses un vēstuļu piegādes kvalitātes rādītāju izmaiņas ir diskutējams jautājums, kur jāuzklausa un jāsadzird visas iesaistītās puses — valsts politikas veidotāji, Satiksmes un Kultūras ministrijas, preses izdevēji, regulators, piegādes pakalpojumu sniedzējs “Latvijas Pasts” un klienti, preses lasītāji.
Pirms dara — jāaprunājas!
Ko saka “Latvijas Pasta” sadarbības partneri? “Domāju, ka pirms gada “Latvijas Pasta” lielākā kļūda bija, ka nodaļu optimizācijas plānu iedzīvotājiem un valstij svarīgais uzņēmums gribēja ieviest voluntāri un sasteigti — neaprunājoties ar sadarbības partneriem. Mēs, protams, uz to strauji reaģējām. Kad sākotnējo plānu valdība apturēja, ar pastu sākās sarunas, un, manuprāt, rezultāts bija konstruktīvs. Visi arī labi saprot, ka tā turpināties nevarēja, pārmaiņām jānotiek. Saprotam arī to, ka šobrīd saskaņotais 155 nodaļu tīkls ir pagaidu variants, lai iegūtu laiku un nostiprinātu jaunos “Latvijas Pasta” pakalpojumus, kas aizvietos līdzšinējo apkalpošanu nodaļās, un iedzīvotāji pie tiem pierastu,” vērtē Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos AINO SALMIŅŠ.
Viņš pārstāvējis LPS viedokli sarunās ar pastu un domā, ka priekšā vēl daudz darāmā. Piemēram, “Latvijas Pasta” pensiju piegādes pakalpojums, kas neietilpst uzņēmuma universālā pakalpojuma grozā, taču sevišķi lauku iedzīvotāju vidū ir ierasts un nepieciešams, — tas valdībai būtu jāformulē kā “Latvijas Pasta” nefinanšu mērķis, kura nodrošināšanai jāparedz arī speciāla dotācija.
Ietaupījumus nesaskata
“Ar “Latvijas Pasta” vadību tiekamies regulāri, un tikpat regulāri mums notiek arī stīvēšanās par preses piegādes tarifiem. Pēdējā tikšanās notika šā gada janvārī, centrālais jautājums bija par “Latvijas Pasta” vēlmi mainīt preses piegādes laikus un grafikus. Labi, ka šīs izmaiņas nav tikai paša pasta pārziņā — universālā pakalpojuma sniegšanas pienākumi ir noteikti likumā, visas izmaiņas jāsaskaņo regulatorā un citās valsts institūcijās.
Mēs jau esam piekāpušies, ka preses izdevumus vairs nepiegādā pirmdienās, lai gan no valsts par piegādes pakalpojuma nodrošināšanu “Latvijas Pasts” saņem ievērojamas valsts dotācijas. Runas par vēl tālāku piegādes pakalpojumu samazināšanu ir pilnīgi nepieņemamas. Tam esam kategoriski pret, un arī pastam būtu jāsaprot, ka turpmāka pakalpojumu ierobežošana samazinās gan tā ieņēmumus, gan arī valsts dotācijas,” par sadarbību ar “Latvijas Pastu” izteicās izdevniecības “Latvijas Mediji” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks GUNTARS KĻAVINSKIS. Viņš arī atzīst, ka izdevējiem neesot zināms un saprotams, kādus ietaupījumus “Latvijas Pasta” kārtējās reformas dos, vai tās galu galā neatstās iespaidu uz pasta kopējiem tēriņiem un atkal nebūs jārunā par preses piegādes tarifu celšanu. Piemēram, labi domātā nodaļu pārcelšana uz tirdzniecības centriem visdrīzāk nedošot nekādu ietaupījumu pieejamo finanšu izlietojuma ziņā, jo šajos centros esot ļoti augstas telpu nomas maksas — nereti četrkārt lielākas nekā citu pārvaldītāju īpašumos. Nemaz nerunājot par izmaksām, kas saistītas ar jaunu telpu aprīkošanu, dizainiem un konceptiem, ko “Latvijas Pasts” mainot bieži un neizprotami.
Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Latvijas Avīze”.
Reklāma