Lai stāstītu par savu darbu un informētu par aktualitātēm, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns ar kolēģiem pirmo reizi tikās ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem.
Lai stāstītu par savu darbu un informētu par aktualitātēm, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns ar kolēģiem pirmo reizi tikās ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem. Stāstīja par tiesas darbu, problēmām, atklāja, ka Augstākajā tiesā darbojas tās muzejs, par kuru, iespējams, daudzi pat nezina.
Priekšsēdētājs — sunākstietis
Augstākās tiesas priekšsēdētājs kopš 1994. gada ir Andris Guļāns. Viņš ir “mūsējais” — sunākstietis. Sunākstes pagastā dzimis, mācījies pamatskolā, tādēļ par Aizkraukles rajonu viņam īpaša interese. Augstākajā tiesā strādā arī aizkrauklietis Ivars Bičkovičs, viņš ir Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs.
Tikšanās laikā Andris Guļāns stāstīja par Augstākās tiesas struktūru un izskatāmajām lietām:
— Augstākā tiesa Latvijas tiesu sistēmā ir trešā līmeņa tiesa. Tajā darbojas divas neatkarīgas tiesu instances: Senāts un tiesu palātas — kriminālo un civillietu, kuras izskata lietas apelācijā. Senāts savukārt ir kasācijas instance. Augstākajā tiesā strādā 41 tiesnesis un 92 tiesas darbinieki. Tas nav daudz, pat par maz, bet problēma ir telpu trūkums. Augstākā tiesa darbojas vēsturiski tieši tiesu vajadzībām būvētā ēkā — Tiesu pilī. Bet nu tajā ir arī izpildvaras institūcijas, tajā skaitā Ministru kabinets, Ārlietu ministrija, un mēs jūtamies diezgan saspiesti. Tieši telpu trūkums ir viens no iemesliem, kādēļ nevaram nodarbināt vairāk tiesnešu un tiesu darbinieku. Vajadzētu pussimt tiesnešu, ap pusotra simta pārējo darbinieku. Augstākajā tiesā darbojas arī plēnumu un tiesu prakses daļa, kura veic tiesas nolēmumu, prakses pētīšanu, rezultātā top pētījumi, kurus var izmantot kā palīglīdzekli praktizējošie juristi, tostarp paši tiesneši, prokurori. No šiem apkopojumiem redzams, kāda ir tiesu prakse Latvijā, kā tā attīstās.
— Vai saņemat sūdzības par citām tiesām?
— Kā augstākā tiesu instance par tiesu darbu un citām lietām saņemam vairāk nekā 600—700 sūdzību gadā. Katru pārbaudām un sniedzam savu vērtējumu, risinājumu. Augstākās tiesas priekšsēdētājam bieži sūdzas par citām tiesām, grib, lai es iejaucos. Bet Augstākā tiesa ir atsevišķa tiesu instance, un es nevaru dot norādījumus rajonu tiesām un apgabaltiesām. Tiesu darbu nodrošina Tiesu administrācija, tā arī risina ar tiesām saistītos jautājumus. Augstākajai tiesai ir liela nozīme tiesu prakses veidošanā, kā tā reaģē apelācijā un kasācijā pārsūdzētajos spiedumos, tos atceļ vai maina. Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada tiesnešu disciplinārkolēģiju, kurai ir tiesības ierosināt un izskatīt disciplinārlietu pret jebkuras tiesas tiesnesi.
Tikai cauri metāla detektoram
Plašu informāciju par Augstākās tiesas darbu var iegūt tās mājaslapā internetā www.at.gov.lv. Tajā atrodama plaša informācija par Augstāko tiesu, tās nolēmumiem, statistika, Augstākās tiesas vēsture, struktūra, ir īpaša sadaļa tiesnešu disciplinārkolēģijai un cita informācija. Turklāt tiesā izveidota komunikāciju nodaļa, tās darbinieki strādā, lai Augstākās tiesas darbs tiktu atspoguļots, par to zinātu sabiedrība.
Andris Guļāns uzsver, ka ikviens var ierasties tiesā un noklausīties jebkuru interesējošu tiesas sēdi, ja vien tā sabiedrībai nav slēgta. Iekļūšanai tiesas namā gan nepieciešama caurlaide, taču to saņemt neesot problēmu. Kad caurlaide rokā, izejot cauri metāldetektoram, var doties, kur vajadzīgs.
— Šī gan nav Augstākās tiesas kārtība. Šāds apsardzes režīms ieviests, jo ēkā ir Ministru kabinets, — piebilst Anita Kehre, Augstākās tiesas komunikācijas nodaļas vadītāja.
Gaida jauno likumu
Par Augstākajā tiesā izskatāmajām krimināllietām stāstīja Pāvels Gruziņš, Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs. Tiesnesis pauda, ka ar nepacietību gaida jauno Kriminālprocesa likumu:
— To ilgi, gadu, gatavoja trešajam lasījumam, un visas valdības solīja likumu pieņemt. Nu beidzot likums sagatavots, sola to pieņemt līdz maijam, jūnijam. Tur ir daudz jaunumu, arī par to, vai interesenti drīkst piedalīties tiesas sēdēs.
— Vai iespējas piedalīsies būs ierobežotas?
— Piemēram, noteikts, ka filmēt vai fotografēt tiesas sēdēs drīkstēs tikai tad, ja atļaus ne tikai tiesnesis, bet arī cietušais un tiesājamais. Patlaban šāda noteikuma nav, ar tiesneša atļauju var filmēt. Izmaiņas ieviesa, jo ir situācijas, kad tiesas sēde draud izjukt, ja tajā filmē vai fotografē. Gadījies, ka procesā iesaistītie atsakās liecināt, ja viņus filmē. Kameras ietekmē psiholoģiski, rada nedrošības sajūtu, jo cilvēks visu laiku tiek novērots. Pie tam gadās, ka tiesājamo attaisno, bet televīzijā viņš jau parādīts kā noziedznieks. Un arī ne visiem tiesnešiem filmēšana pieņemama, tiesnesis nav politiķis, viņam reklāmu nevajag.
— Vai Augstākajā tiesā ļauj fotografēt?
— Filmēt un fotografēt neaizliedzam, nosakot, ka tas jādara pirms pašas tiesas sēdes sākuma.
Tiesā taisnību nepanāk
— Bieži dzirdam: sūdzēju tiesā, lietu izskatīja rajona tiesā, apgabaltiesā, nonāca līdz Augstākajai tiesai, bet nevienā tiesā taisnību nepanācu…
Skaidro Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars:
— Tiesā var saņemt spriedumu. Ja jūs zaudējat, esat dusmīgs, neapmierināts, ja spriedums jums labvēlīgs, priecājaties, domājat, ka esat panācis taisnību. Atšķirībā no krimināllietām civillietas sabiedrībai nav tik ļoti interesantas. Tie ir strīdi par mantu, zemi, mājokli un tamlīdzīgi. Civiltiesības regulē mūsu ikdienas dzīvi, mantiskās attiecības ir mūsu ikdiena. Ja šīs attiecības nespēj noregulēt un rodas strīdi, vēršas tiesā. Te darbojas sacīkstes princips: katra puse vāc pierādījumus, iesniedz tos tiesā, un tiesai tad jāizlemj, kura pierādījumi pārliecinošāki, kuram ir taisnība, atspoguļojot to spriedumā. Bet tiesa nevar pateikt: taisnība tev, un viss. Tādēļ jau ir advokāti, prokurori, kuri vāc pierādījumus, mēģina rādīt, kurai pusei taisnība. Tiesa dod tikai vērtējumu, spriedumu.
Diedzē patiesības graudu
Nedaudz vairāk kā gadu darbojas Administratīvā tiesa. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns pauž, ka Administratīvā tiesa ir tā, kurai atšķirībā no kolēģiem jāmeklē taisnība:
— Mēģinām izdiedzēt to patiesības graudu, pēc kura visi tiecas. Ne tādēļ, ka mēs būtu apzinīgāki vai čaklāki tiesneši par kolēģiem krimināllietās vai civillietās. Mums to paredz likums. Kopš 2004. gada 1. februāra spēkā ir Administratīvā procesa likums, kurā noteikts pavisam cits pierādījumu savākšanas, lietu izskatīšanas process. Civillietās katra puse vāc un iesniedz pierādījumus, kurai tie pārliecinošāki, tā uzvar. Krimināllietās līdzīgi — prokuratūra ar saviem pierādījumiem uztur apsūdzību, advokāts ar saviem mēģina to noraidīt, mīkstināt. Bet administratīvajās lietās indivīds tiesājas ar valsti, un te valda objektīvās izmeklēšanas princips: lai noskaidrotu lietas patiesos apstākļus un panāktu taisnīgu, tiesisku lietas izskatīšanu, tiesa dod procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kādi pierādījumi nepieciešami, kā arī vāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas. Tas ir pilnīgi jauns tiesāšanās princips, līdzīgs savulaik darbojās Padomju Savienības tiesās, kur tiesas vāca pierādījumus pašas.
Vadībā Valsts ieņēmumu dienests
— Par ko Administratīvajā tiesā sūdzas visvairāk?
— Uzņēmēji par Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātajiem nodokļiem, un arī Valsts ieņēmumu dienests sūdzas, ja iepriekšējā tiesu instance tā lēmumu par nodokļiem atcēlusi. Gandrīz puse no visām iesniegtajām lietām ir sūdzības par Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātajiem nodokļiem. Daudz sūdzību par Iepirkumu uzraudzības biroja, Konkurences padomes, ministriju lēmumiem. Administratīvajā rajona tiesā pērn iesniedza vairāk nekā 3000 lietu, daļu no tām atteica kā nepamatotas. Administratīvajā apgabaltiesā iesniedza ap 900 lietu, Augstākajā tiesā izskatīts 280, atlikumā 80 lietu.
— Trīs tūkstoši lietu gada laikā šķiet daudz. Vai tiešām valsts un pašvaldību institūciju lēmumi ir tik apstrīdami?
— Daudzos gadījumos cilvēks iedomājas, ka viņam ir taisnība, bet valsts vai pašvaldības institūcija rīkojusies nelikumīgi. Viņš vēršas tiesā, kaut bieži tam nav pamatojuma, skaidri redzams, ka institūcijas rīcība ir pareiza. Piemēram, kāda kundze jau vairākus gadus tiesājas par atgūta īpašuma robežām. Bijis jau kādu divdesmit sēžu dažādās tiesu instancēs, viss jau sen izlemts, bet kundze nav mierā, tiesājas par apmēram hektāru lielu pļavu. Arī tiesas izdevumi Administratīvajā tiesā ir salīdzinoši niecīgi: desmit latu, iesniedzot pieteikumu, pieci lati par apelācijas sūdzību un tikpat par kasācijas sūdzību.
Mājienus “nesadzird”
— Vai bijuši mājieni par to, kā vajadzētu izskatīt kādu lietu?
Andris Guļāns: — Tiesnesis ir neatkarīgs, neviens nevar dot norādījumus, kā jāizskata kāda lieta. Tie laiki pagājuši. Ja arī kādus mājienus izsaka, tiesnesis tos “nesadzird”. Kaut gan — var būt arī pozitīvi mājieni par tiesu darbu kopumā. Piemēram, sabiedrība, masu mediji bieži norāda, ka pārāk mīksti ir sodi par ceļu satiksmes nelaimes gadījuma izraisīšanu, braukšanu alkohola reibumā.
— Arī tiesnesis taču ir tikai cilvēks, viņam ir paša redzējums, savs viedoklis.
Pāvels Gruziņš: — Jā, bet jāvērtē pierādījumi. Gadās, skaidri redzams, ka tiesājamais vainīgs, bet pierādījumi par vāju, prasmīgs advokāts tos vēl vairāk vājina. Un tad rodas sabiedrībai nesaprotams spriedums: tiesnesis pieļauj kompromisu un notiesā, kaut pierādījumu maz. Iespējams, sods ir mazāks, bet tas tomēr ir sods, kura varēja nebūt vispār vājo pierādījumu dēļ. Tā kā tiesājamais pats zina, ka ir vainīgs, šādu spriedumu parasti nepārsūdz.
Pārvilina labākos
— Vai Latvijā kādreiz plāno ieviest zvērināto tiesu?
Andris Guļāns: — Pēc neatkarības atgūšanas deviņdesmito gadu sākumā to gribēja izveidot, bet tad konstatēja, ka tik mazā valstī kā Latvija tas nebūs lietderīgi ne ekonomiski, ne juridiski. Arī pirmskara Latvijā gribēja zvērināto tiesu, bet atteicās šī paša iemesla dēļ. Katrā valstī ir savas tiesu tradīcijas, un Latvijā zvērināto tiesa nekad nav bijusi. Domāju, ka to nevajag.
— Augstākajā tiesā ir mazāk tiesnešu, nekā paredzēts. Kādēļ?
Gunārs Aigars: — Tiesnešu trūkst visā Latvijā. Labākie atnāk strādāt uz Augstāko tiesu, aiziet par advokātiem, viņus pārvilina privātstruktūras, bet kas nāks vietā? Tiesnesim sabiedrības uztverē jābūt Dieva vietā, viņam jātiesā, jāliek cietumā. Tiesa, lūk, atrisināšot visas problēmas, tiklīdz kaut kas nepatīk, tā sola sūdzēt tiesā.
