Noslēdzies šīgada Aizkraukles rajona mazo dziedātāju konkurss “Cālis 2005”. Esam saistīti ar šī konkursa norisi jau otro gadu pēc kārtas.
Noslēdzies šīgada Aizkraukles rajona mazo dziedātāju konkurss “Cālis 2005”. Esam saistīti ar šī konkursa norisi jau otro gadu pēc kārtas.
Ar nožēlu secinām, ka konkursa organizētāji un žūrija nav spējīgi novērtēt bērnu sagatavotību šim lielajam pasākumam. Mēs nebaidāmies teikt “lielajam”, jo gan mazo “cālīšu” vecākiem, gan arī pašiem dziedātājiem tie ir svētki. Mums ir gandarījums, ka tieši mūsu bērni pārstāv savu pagastu konkursā. Ar lielu neatlaidību un centību konkursam gatavojas gan bērnudārzos, gan mājās. Mēs visi ceram uz labu novērtējumu, bet šoreiz novērtējuma vispār nebija.
Pagājušā gada konkursā novērtēja trīs vietas, un arī skatītājiem bija sava simpātija. Šogad pat pirmo vietu pieteica nemanāmi. Sākumā pat nesapratām, kurš īsti uzvarējis. Ja mūsu bērns piedalās tādā konkursā, mēs no konkursa arī kaut ko gaidām. Ne jau tikai mantiņas, bet žūrijas vērtējumu. Žūrijas vērtējums, nosakot galveno “cāli”, mūs neiepriecināja, jo uzskatām, ka bērnam divas dziesmas nav grūti iemācīties, ja viņam patīk dziedāt un viņš to dara ar prieku.
Taču žūrija uzskatīja savādāk — ka bērns no divām dziesmām piekūst un tāpēc sāk aizmirst dziesmai vārdus. Ja jau bērns šajā konkursā nevarēja nodziedāt bez aizķeršanās, tad Rīgā būs daudz grūtāk. Ļoti vēlētos, lai žūrija tam pievērstu lielāku uzmanību un dziedātājus izvērtētu rūpīgāk. Šaubas šogad radīja arī sponsora piedalīšanās konkursa vērtēšanā. Varbūt nākamajos konkursos žūrijā varētu uzaicināt speciālistus no citiem rajoniem, lai vērtētāju būtu vairāk un viņi būtu neitrāli.
Ar cieņu — Vilmaņu ģimene Bebros
