Bija 1957. gada pavasaris. Devos uz Skrīveriem — uz savu jauno darbavietu. Agrā un pavēsā aprīļa rītā vilciens no Rīgas apstājās Skrīveru dzelzceļa stacijā. Skatījos, kur ceļš uz lauksaimniecības skolu.
Bija 1957. gada pavasaris. Devos uz Skrīveriem — uz savu jauno darbavietu. Agrā un pavēsā aprīļa rītā vilciens no Rīgas apstājās Skrīveru dzelzceļa stacijā. Skatījos, kur ceļš uz lauksaimniecības skolu. Zināju, ka tam jābūt Daugavmalā. Pa bedraino, peļķēm klāto ceļu kājām devos tās virzienā.
Parāda īsto ceļu
Tik agrā rītā ne uz ceļa, ne ceļmalā nebija neviena, kam ceļu pajautāt. Tikai pēc krietna gājiena, virzoties no kalna uz ieleju, sastapu pirmo pretimnācēju. Jautāju, vai esmu uz pareizā ceļa virzienā uz skolu. Jauna, izskatīga, saposusies sieviete smaidot atbildēja, ka man jāiet atpakaļ un jānogriežas pa labi.
Vēlāk darbabiedri man pa jokam sacīja — sastaptā pretimnācēja mani atturējusi no maldīgā ceļa uz krogu. Daugavmalā toreiz bija krodziņš “Pie Žaņa”. Tajā rīta agrumā, ceļu meklējot, varbūt līdz “Žanim” būtu aizgājis, bet apstājies tur vis nebūtu. Man bija citas intereses.
Toreiz, paklausot sastaptajai pretimnācējai un ejot norādītajā virzienā, ceļš mani veda kalnā pretī arvien spožākajai rīta saulei.
Darbā dzimst atklājumi
Drīz vien sākās lauku darbi Zemkopības institūta izmēģinājumu lauciņos, un manā lauku darbinieču kolektīvā bija divdesmit dažādu gadagājumu, izskata un strādīguma sieviešu. Čaklā, rosīgā un draudzīgā ilgu gadu darbā izdevās sekmīgi aizstāvēt piecus zinātniskos darbus, tajā skaitā divus manus.
1960. gadā nodaļas darbiniece Milda devās uz citu dzīvesvietu. Viņa pētnieciskā darba turpināšanu novēlēja man kā mantojumu. To pieņēmu viņas piemiņai un pateicībai.
Gaismas stars
1963. gadā satiku savam darbam un mūžam uzticīgu sievieti Aiju — ģimenei un bērnu audzināšanai. Atzinu, ka cildenāk ir būt ģimenē un darba kolektīvā nekā slaistīties vai būt “alkohola biedrībā”.
Institūta darbiniece Astrīda 1995. gadā mainīja darbu. Iestādes finansējuma un darba pārkārtojumu dēļ viņas lauku ar ilggadīgajiem zālājiem nodeva man — darba turpināšanai. Pēc iegūtajiem rezultātiem un ar pateicību Astrīdai varēju saņemt Zinātņu akadēmijas pasniegto grūtā konkurencē izcīnīto emeritētā zinātnieka diplomu.
Pēc visa piedzīvotā jāatzīst, ka daudz brīnišķīgu sieviešu man dzīvē ir pretī nākušas un palīdzējušas. Domāju, ka gudra un krietna sieviete ir visstabilākais cilvēks.
Pelnīta goda diena
Gribas ieteikt jaunajiem puišiem doties darbā un dzīvē agrāk no rīta. Tad ceļā var sastapt visčaklākās un gudrākās latvju jaunietes, kuras var nākt līdzi bieži vien ne jau vieglajā dzīves karalaukā.
Čaklajām, krietnajām latvju jaunietēm novēlu sastapt dzīves ceļā un darbā vispiemērotākos un gudrākos latvju, bet ne sveštautiešu puišus, lai kopīgi veidotu ģimeni.
Sieviete ir pelnījusi savu goda dienu.
Arturs Antonijs Skrīveros
