Vai vientulība nāves māsa ir?
Vai vientulība nāves māsa ir?
Vai tikai sevī ieiešanas laiks?
Kad dzīves lappuses tu lēnām šķir,
Kā atvasara pārvēršas tavs vaigs.
Tur katra rieva — mūžs un mirklis īss,
Tur prieks un sāpes, viss, kas pazaudēts,
Un iegūtais kā zars no bērza trīs,
Kas siltā istabā nupat ir izplaucēts.
Tu steidzies, nogursti un priecājies par to,
Kas pavasari vēstī vienīgo,
Un ilgi lūkojies, un klusē.
Un maigi vārdi tavās lūpās dus,
Tie iegulst krūtīs, dvēselē un sirdī,
Kad baltais ceļš ir aizvijies jau pusē.
