Latvijā pēdējā laikā daudz runā par bērnu adopciju. Nu šis jautājums kļuvis gluži vai par priekšvēlēšanu akciju.
Latvijā pēdējā laikā daudz runā par bērnu adopciju. Nu šis jautājums kļuvis gluži vai par priekšvēlēšanu akciju. Konfliktā iesaistīts bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks un tieslietu ministre Solvita Āboltiņa, kura izteikusi pārmetumus par Baštika ieinteresētību bērnu adopcijā uz ārvalstīm.
Priekšvēlēšanu laikam izvēlēts saistošs temats, par kuru teju vai katram Latvijas iedzīvotājam ir savs viedoklis. Vieni uzskata, ka bērnu adopciju uz ārvalstīm nekādā gadījumā nevajadzētu pieļaut, jo tur ar viņiem diezin kas var notikt. Tajā pašā laikā reti kuru gan uztrauc, kas ar viņiem notiek pašu mājās. Sarunās ar Aizkraukles rajona pagasttiesu un bāriņtiesu vadītājiem dzirdēts, ka ir gandrīz neiespējami atrast audžuģimeni, kurā bērnu varētu ievietot brīdī, kad savā ģimenē viņam bīstami palikt. Arī adoptētos bērnus var uz pirkstiem saskaitīt.
Piekrītu tiem, kuri uzskata, ka adopcija uz ārzemēm tomēr ir vismaz kaut kāda iespēja mazam dzīves pabērnam. Turklāt šogad bērna adopcijai pieteicies 331 ārzemnieks, kamēr Latvijā svešu bērnu savā aprūpē vēlas ņemt tikai pieci cilvēki. Paši neņemam un citiem nedodam — sēžam kā suns uz siena kaudzes.
Ļoti jau gribētos, lai ministriem būtu svarīgi, kas notiek ar mazuļiem pēc adopcijas. Līdz šim nevienam nav rūpējis pat tas, cik stingri ir adopcijas likumi. Piemēram, lai bērnu adoptētu uz ārzemēm, vismaz divām Latvijas ģimenēm no šī bērna jāatsakās.
Lieta, šķiet, gluži vienkārša — tieslietu ministres neapmierinātības cēlonis ir Latvijas Pirmās partijas ierosinājums vienkāršot adopcijas procedūru ārzemju ģimenēm, nododot to tikai Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārziņā. Līdz šim pēdējās septiņas Amerikas Savienoto Valstu ģimeņu adopcijas lietas parakstījusi Solvita Āboltiņa. Viņas klajo pretrunu starp darbiem un vārdiem labi raksturo fakts, ka Tieslietu ministrija pārsūdzēja Administratīvās tiesas lēmumu ļaut dzimtsarakstu nodaļām reģistrēt mājās dzimušus un vecmātes pieņemtus bērnus. Esam gatavi ar nagiem un zobiem plēsties, lai “nepareizi” piedzimušie bērni nesaņemtu ne dokumentus, ne pilsonību, ne valsts pabalstus vecākiem, bet vienlaikus lejam asaras, kas notiks ar adoptētajiem bērniņiem.
