Iegriežoties Staburaga pagasta padomē, vienmēr satiekam kādu smaidošu sievieti — Staburaga pagasttiesas priekšsēdētāju Initu Ozoliņu.
Iegriežoties Staburaga pagasta padomē, vienmēr satiekam kādu smaidošu sievieti — Staburaga pagasttiesas priekšsēdētāju Initu Ozoliņu. Viņai šī nedēļa ir īpaša, jo svinama 40 gadu jubileja.
Līdzi draudzenēm
Inita Ozoliņa ir staburadziete, šajā pagastā dzimusi un augusi, taču pēc Rīgas pedagoģiskās skolas beigšanas nonāca Vallē. “Valsts sadalē piedāvāja darbu vairākās vietās. Man bija divas kursabiedrenes no Valles, un tur tikko bija uzbūvēts jauns bērnudārzs, tāpēc izvēlējos šo pagastu,” saka jubilāre. Viņa “Cielaviņā” nostrādāja desmit gadu. Lai arī šajā darbā gadījušies dažādi piedzīvojumi, Valles bērnudārzā pavadīto laiku Initas kundze atceras kā jaukāko savā dzīvē.
Pagasttiesā jau otro termiņu
Kad jaunā sieviete apprecējās, viņa atgriezās dzimtajā pagastā:
— Dzima bērni, un vairākus gadus es pavadīju mājās, auklējot mazos. Taču pienāca brīdis, kad biju ļoti noilgojusies pēc sabiedrības. Man piedāvāja darbu vietējā veikalā, un es ar prieku to pieņēmu. Pēc kāda laika uzaicināja darboties pagasttiesā, nu strādāju jau otro termiņu. Varu palepoties — neviens mūsu pagasta bērns nav ievietots internātskolā, nav nevienas mātes, kura pamestu savus bērnus, vai īpaši nelabvēlīgu ģimeņu. Tas ir pagasttiesas un sociālā darbinieka nopelns, situāciju noteikti ietekmē arī labvēlīgā vide pagastā. Tāpēc vairāk nodarbojos ar notariālām lietām, kas arī ir pagasttiesas priekšsēdētājas pienākums.
Bērni dāvina apsveikumus
Tomēr, regulāri tiekoties ar ģimenēm, kurām klājas grūti, un domājot, kā labāk palīdzēt, ikviens cilvēks brīžiem jūtas emocionāli iztukšots. Lai atgūtu enerģiju, daudz pozitīva Initas kundze gūst savā otrajā darbā. Vīgantes pamatskolā viņa strādā ar piecgadīgajiem un sešgadīgajiem mazuļiem, kuriem jāapgūst obligātā pirmsskolas apmācības programma. “Viens puika, kurš no Rīgas pārcēlies uz Staburagu un kļuvis par manu skolnieciņu, reiz teica, ka šī skola liekas kā zelts. Vai nav mīļi? Bērni bieži man dāvina pašu gatavotus apsveikumus gan svētkos, gan vienkārši tāpat. Labprāt strādāju tieši ar mazajiem, jo viņi ir dabiski un patiesi,” saka Inita Ozoliņa.
Priecājas par ceļojumiem
Jubilārei patīk braukt ar mašīnu, ceļot un lasīt grāmatas. Initas kundze labprāt dodas tālākos braucienus un ceļo arī pa Latviju. Uz ārzemēm brauc kopā ar kādu kolēģi vai draudzeni. Pēdējais ceļojums bija uz Horvātiju, bet šogad iecerēts doties uz Čehiju. Dažreiz staburadziete braucienos dodas kopā ar bērniem Danu un Lauri, lai arī viņi apskatītu pasauli. Nesen visi kopā bijuši Lietuvā. Interesants brauciens Initas kundzei gaidāms rīt. Kopā ar kolēģiem viņa dosies uz grāmatu izstādi Ķīpsalā Rīgā, noskatīsies teātra izrādi “Mēlnesības skola” un pusdienos sušī bārā.
