Visus svētkus ievada sagatavošanās laiks. Ziemassvētkus ievada Adventa laiks, Lieldienas — gavēnis.
Visus svētkus ievada sagatavošanās laiks. Ziemassvētkus ievada Adventa laiks, Lieldienas — gavēnis.
Mācīsimies novērtēt prieku
Daudziem vārds “gavēnis” asociējas ar aizliegumiem. Tas liekas drūms laiks. Patiesībā gavēnis ir laiks, kad jāiemācās novērtēt prieku par to, ko mēs saņemam, savu dzīvi un cilvēkus. Gavēnis nozīmē ne tikai atteikšanos, aizliegumu. Kristus aicina: “Kad tu gavē, iesvaidi savu galvu un nomazgā savu seju” (Mt. 6,17). Tas nozīmē, ka nevis drūma seja ir gavēņa noskaņojums, bet prieks un pateicība. Prieks par tuvajiem Kristus augšāmcelšanās svētkiem un pateicība par viņa pestīšanas darbu mūsu labā.
Vajadzīgas trīs lietas
Lai labāk izprastu, kas darāms gavēņa laikā, ieklausīsimies Sv. Pētera Hrizologa vārdos. Viņš dzīvoja IV—V gadsimtā Itālijā un 424. gadā kļuva par Ravennas bīskapu. Viņš rakstīja: “Ir trīs lietas, kas vajadzīgas stiprai ticībai, patiesai dievbijībai un paliekošiem tikumiem: lūgšana, gavēnis un žēlsirdība.
Ko lūgšanā ar neatlaidību lūdz, to nopelna gavēnis un saņem žēlsirdība.
Gavēnis, lūgšana un žēlsirdība — trīs realitātes, kuras veido vienu un dzīvina cita citu.
Gavēnis ir lūgšanas dvēsele, žēlsirdība — gavēņa dzīvība. Nav iespējams tos atdalīt, tie nepazīst atšķirību. Ja kādam ir tikai viens no trijiem un pārējo nav, tam nav nekā.
Lai tas, kurš lūdzas, gavē!
Lai tas, kurš gavē, ir žēlsirdīgs!
Lai tas, kurš vēlas tikt uzklausīts, sadzird, kad jautā viņam!
Tas atdarīs Dieva ausis, kurš pats nav nedzirdīgs, kad viņam lūdz.
Lai tas, kurš gavē, saprot gavēņa nozīmi: lai pamana izsalkušo, ja vēlas, lai Dievs pamanītu viņa trūkumu, lai ir žēlsirdīgs, ja vēlas saņemt žēlsirdību.”
Palūkoties uz sevi Dieva acīm
Pirms daudziem gadsimtiem izteiktie vārdi ir aktuāli mūsu dzīvē šodien. Šīs trīs lietas ļauj cilvēkam palūkoties uz sevi Dieva acīm. Lūgšanā mēs spējam apzināties savu nabadzību un Dieva žēlastības bagātību, gavējot — savu nespēku, kurā atklājas Dieva spēks, un žēlsirdībā — Dieva labestību pret cilvēkiem.
Šajā laikā mūsu baznīcās notiek Krusta ceļa un Rūgto asaru dievkalpojumi. Pelnu trešdienā, Lielajā Piektdienā un Klusajā Sestdienā ir stingrs gavēnis, kad drīkst ēst tikai reizi dienā līdz sātam bez gaļas (vecumā no 21 līdz 60 gadiem). Piektdienās jāievēro parastā atturēšanās no gaļas ēdieniem (sākot no 14 gadiem). Žēlsirdībai jāapmeklē līdzcilvēki: nabadzīgie, vientuļie, slimie, jālūdz kopā ar viņiem, jāpalīdz, cik iespējams.
Ilgs mūžs — Kristus dāvana
Katru gadu arī pāvests aicina ticīgos pārdomāt kādu būtisku visas pasaules problēmu. Šogad šī problēma ir vecie ļaudis.
Pāvests raksta: “Šogad , dārgie brāļi un māsas, es vēlos pievērst jūsu uzmanību tēmai, kas ir aktuāla un kuru labi ilustrē pants no Atkārtotā likuma grāmatas: “Mīlēt Kungu… nozīmē dzīvi un ilgu mūžu…” (30, 20). Saskaņā ar Bībeli liela vecuma sasniegšana ir Visaugstākā žēlsirdīgās labvēlības zīme. Ilgs mūžs ir Dieva dāvana.
Cilvēka dzīvība ir dārga dāvana, kas jāmīl un jāaizsargā visos tās posmos. Bauslis “Tev nebūs nokaut!” vienmēr prasa cilvēka dzīvības cienīšanu un sekmēšanu no tās sākuma līdz dabiskam noslēgumam. Šis bauslis attiecas arī uz slimību un fizisko vājumu, kad cilvēks vairs nevar paļauties uz saviem spēkiem. Ja novecošanu ar tās neizbēgamajām sekām pieņem mierīgi ticības gaismā, tā var kļūt par nenovērtējamu iespēju labāk izprast Krusta noslēpumu, kas dod dziļāku jēgu cilvēka eksistencei.
