Ņemot vērā to, ka Aizkraukles rajona padomes izpilddirektora Gunta Libeka iebildes (15. februāra “Staburags”), kā deputāta kandidātam atbildot uz jautājumiem, vistiešākajā veidā skar manu darbu, esmu spiests tās atspēkot.
Ņemot vērā to, ka Aizkraukles rajona padomes izpilddirektora Gunta Libeka iebildes (15. februāra “Staburags”), kā deputāta kandidātam atbildot uz jautājumiem, vistiešākajā veidā skar manu darbu, esmu spiests tās atspēkot. Pagājušā gada rudenī biju viens no tiem, kuri pilsētu izvērtēšanas komisijas “Par sakārtotāko Latvijas pilsētu” darba laikā sniedza informāciju un dzirdēja žūrijas komisijas locekļu atziņas. Tāpēc varu izklāstīt pilsētā paveiktā izvērtēšanas gaitu.
Jaunā ceļa izbūve uz topošo rūpnīcu “Jeld—Wen” jau ir izraisījusi interesi par zemi jaunu ražošanas objektu būvniecībai Enerģētiķu ielas un jaunbūvējamā ceļa uz rūpnīcu zonā. Būs vajadzīga arī jaunu mājokļu būvniecība. Dzīvojamo ēku būvētāji sarosījušies. Pagājušā gada rudenī tika sākta detālplānojuma izstrāde diviem jauniem dzīvojamo un darījumu iestāžu rajoniem — vienam teritorijā starp Gaismas un Baznīcas ielu un otram starp Saules un Lāčplēša ielu muzeja teritorijā.
Pašlaik turpinās divu nepabeigto daudzdzīvokļu ēku Jaunceltnes ielā 30a un Maurēnu ielā 8 modernizācija. Arī jaunais nepabeigtās vidusskolas īpašnieks ir iesniedzis būvvaldē pieteikumu ar lūgumu izsniegt tehniskos noteikumus sporta zāles nojaukšanai. Pārējo skolas ēkas daļu īpašnieks domā pielāgot dzīvokļu izbūvei.
Līdz ar to ir pielikts punkts tā saucamajam “graustu” jautājumam, ko Libeka kungs pārmet pilsētai. Dome varēja sākt rīkoties ar skolas ēku tikai pēc tās pārņemšanas no rajona padomes savā īpašumā 2003. gadā.
Dzīvojamo ēku modernizācija. Tāds jautājums vispār netika izskatīts, jo pašvaldības nemaz nedrīkst finansiāli piedalīties privatizēto (Aizkrauklē — 85%) mājokļu remontdarbos. Tam jānotiek par pašu īpašnieku kooperētajiem līdzekļiem. Cita lieta — pašvaldība var, un tas arī tiek darīts, palīdzēt metodiski, ar konsultācijām par līdzek-ļu saņemšanu no struktūrfondiem, ar galvojumiem, bet nekādā gadījumā privātā īpašuma pievienotās vērtības palielināšanā.
Pašvaldības darbības lauks ir rūpēties par ģimenēm ar ļoti zemiem ienākumiem. Pašlaik ir pieņemts lēmums un tiek meklēti līdzekļi, lai izstrādātu projektus un būvētu mājas šādām vajadzībām.
Tieši sasniegtais ilgtermiņa plānotajos un paveiktajos darbos bija galvenais arguments, kādēļ vērtēšanas komisija izlēma par labu Aizkrauklei.
Skiču stadijā izstrādāts ģimnāzijas rekonstrukcijas projekts, paredzot modernas kopmītnes 150 skolēniem. Pie ģimnāzijas sporta zāles klāt piebūvēs skatītāju tribīnes, labiekārtos teritoriju.
Ir pasūtīts Jaunceltnes un Gaismas ielas krustojuma rekonstrukcijas projekts.
Šogad tiks pabeigta pilsētas centrālā laukuma rekonstrukcija, kas ietver arī Lāčplēša un Spīdolas ielas krustojuma pārbūvi.
Arī kultūras nams un laukums nav aizmirsts. Ir izstrādāts kultūras nama laukuma pārveides projekts, un šogad tiks realizēta projekta pirmā kārta.
Ilgtermiņa plānošanai nav nozīmes, ja tā nav vērsta uz iedzīvotāju ikdienas vajadzībām un to tūlītēju apmierināšanu.
Tādēļ uzdevu sev jautājumu: cik liela nozīme būs globālā kontekstā it kā pazūdošām vērtībām attieksmē pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Katra ierīkotā nobrauktuve pie sabiedriskajām iestādēm (Jaunrades centra, bibliotēkas, ģimnāzijas), radītās iespējas cilvēkiem ratiņkrēslos izkļūt uz ielas no sava dzīvokļa, pārvietoties pa speciāli aprīkotām ielām manā uztverē ir globāli svarīga problēma.
Kaut arī darāmā vēl ļoti daudz, īpaši manā darba, ar gandarījumu varēju secināt, ka “sakustas” labas ieceres, kuras nav pazudušas ilgtermiņa attīstības plānos.
