Dziedātājos nemieru rada izskanējušās ziņas par to, ka kritiskā situācijā ir galvenās svētku norises vietas — Daugavas stadions un Mežaparka estrāde.
Dziedātājos nemieru rada izskanējušās ziņas par to, ka kritiskā situācijā ir galvenās svētku norises vietas — Daugavas stadions un Mežaparka estrāde.
Pēc Daugavas stadionā veiktās tehniskās ekspertīzes secināts, ka skatītāju tribīnes ir katastrofālā situācijā, tādēļ koncertus tur rīkot nevarēs. Pasākuma norises vieta pārcelta uz Skonto stadionu, kas atbilst visām tehniskajām prasībām.
Gribas jautāt, vai to, ka tribīnes draud sabrukt, speciālisti atklāja tikai tagad? Tas bija zināms sen, un tradicionālie svētki nav neparedzams pasākums. Atbildīgajiem dienestiem un amatpersonām bija pietiekami daudz laika, lai visu sakārtotu.
Var jau teikt, ka pārmaiņas vajadzīgas ikvienā jomā un Skonto stadions deju lieluzvedumam ir piemērota vieta. Taču Skonto stadions ir mazāks par Daugavas stadionu, un tas nozīmē, ka šogad uz svētkiem tiks vēl mazāk dalībnieku, nekā iepriekš bija plānots.
Arī Mežaparka estrāde ir apdraudēta. Televīzijā pat izskanēja ziņa, ka vienīgais, ko lielais Latvijas bērnu kopkoris tur var darīt, ir sinhroni elpot. Neretas vidusskolas kora vadītāja Anita Šolmane ir satraukta: “Svētku repertuāra dziesmas ir spraigas, jautras, tās nav iespējams nodziedāt, stāvot miera stājā. Piemēram, Jāņa Lūsēna dziesmas ir gandrīz kā teatralizēts uzvedums ar kustībām. Ko bērni lai dara?”
Viņai piekrīt arī Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas deju kolektīvu vadītāja Ineta Reitere: “Dzirdot tādu informāciju, es kā māte domātu, vai laist savu bērnu, kurš dzied korī, uz svētkiem. Kā diriģents spēs savaldīt milzīgo kori, kurš pēkšņi, aizrāvies dziesmā, sāks šūpoties un sist plaukstas?”
