Šīgada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki būs ceturtie, kuriem dejotājus gatavo Aizkraukles novada ģimnāzijas deju skolotāja Vizma Sirmace. “Visi manis vadītie kolektīvi uz svētkiem vienmēr ir tikuši.
Šīgada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki būs ceturtie, kuriem dejotājus gatavo Aizkraukles novada ģimnāzijas deju skolotāja Vizma Sirmace. “Visi manis vadītie kolektīvi uz svētkiem vienmēr ir tikuši. Protams, tiem gatavojamies arī šogad. Top jauni tērpi, ir gribēšana un varēšana, tomēr pārāk optimistiski noskaņota neesmu,” viņa saka.
Izrādās, labi dejotāji ir ne tikai mazo skolu, bet arī tādas lielas mācību iestādes kā novada ģimnāzija problēma. Vizma Sirmace stāsta:
— Lielākā daļa bērnu deju kolektīvā pirmo reizi piesakās tikai ģimnāzijā, tas ir, 7.—9. vai 10.—12. klases kolektīvā. Maz ir to, kuri dejo jau no mazotnes. Vecākajā grupā ir daudz 12. klases audzēkņu, kuriem pirmajā vietā tomēr ir uzdevums sekmīgi beigt skolu, un to viņiem nevar pārmest.
Bērni kolektīvā dejo vidēji trīs gadus, taču tas ir pārāk maz, lai sagatavotu labus dejotājus. Pēdējos gados svētku repertuārā iekļautas tādas dejas, kurās jāapgūst gandrīz vai baletelementi. Ja mums skolā mācītu ritmiku, dejas varētu apgūt daudz vieglāk, taču, strādājot divas reizes nedēļā, tikai mēģinājumos to izdarīt ir grūti.
Grūtības sagādā tas, ka mēģinājumos nav mūzikas pavadījuma. Pati ar plaukstām situ takti, ik pa brīdim apstādamās, lai norādītu dejotājiem, kā labāk izdejot kādu soli. Taču priecājos, ka jaunieši vispār nāk uz mēģinājumiem, jo viņi ir brīvprātīgie, kuriem dejošana ir vaļasprieks. Tas nav obligāts pienākums.
Pusei Aizkraukles novada ģimnāzijas vecākās grupas deju kolektīva dalībnieku šie būs otrie Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, bet Leldei Laukai — pat trešie.
Lelde atzīst, ka sajūtas, kas piedzīvotas lielajos svētkos, vēl ilgi nevar aizmirst. Rīgā dejotāji no visām Latvijas malām ir savējie. Jebkurā brīdī var pieiet klāt ikvienam cilvēkam un lūgt palīdzību, pretī saņemot vienīgi pozitīvu attieksmi.
Lelde stāsta:
— Gaisotne, kas valda deju svētkos, cilvēkus ietekmē ļoti labvēlīgi. Mēs esam jaunieši, kuri atbalsta kultūru, un mūsu vienaudžu vidū tas nav visai ierasti. Liela nozīme ir kolektīva izjūtai. Tu viens vari daudz, bet kopā vēl vairāk. Darbošanās deju kolektīvā, mēģinājumi un koncerti iemāca būt disciplinētam un organizētam arī ikdienas dzīvē. Un laiks, kad gatavojamies lielajiem svētkiem, vispār ir īpašs. Tas, kurš tajos nekad nav bijis, to nekad nesapratīs un nenovērtēs. Man pašai varbūt nav tik svarīgi, vai mēs šogad brauksim uz svētkiem vai ne, es dejošu tik un tā. Taču jaunajiem dejotājiem iespēja nokļūt šajos svētkos noteikti ir liels stimuls.
Otro reizi uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem dosies arī Zane Levanoviča, kura par Aizkraukles novada ģimnāzijas deju kolektīviem izstrādājusi pat zinātniski pētniecisku darbu. Zane mēģināja noskaidrot, kā kolektīvi veidojušies, attīstījušies, kādi bijuši dejotāji un kādos pasākumos piedalījušies.
Zane dejo jau sesto gadu. Iepriekšējā reizē meitene uz svētkiem tika, kolektīvā nodejojusi tikai gadu. Dejošana ir jaunietes vaļasprieks.
