Mēs, Seces pagasta Daugavas krasta iedzīvotāji, kārtējo reizi esam “atgriezti” no ārpasaules — ceļi piesniguši, nevar ne kājām iziet, ne ar automašīnu izbraukt.
Mēs, Seces pagasta Daugavas krasta iedzīvotāji, kārtējo reizi esam “atgriezti” no ārpasaules — ceļi piesniguši, nevar ne kājām iziet, ne ar automašīnu izbraukt. Sasnigušā sniega tīrīšanu pašvaldība neorganizē, iztīra tikai lielo ceļu, bet mazie celiņi paliek sniegā. Iedzīvotāji ar lāpstām galā netiek, visiem naudas privātajam traktoristam nepietiek, jādzīvo starp sniega kalniem. Kaimiņos slims cilvēks izsauca ārsti, viņas “Ņiva” knapi izlauzās pa piesnigušo ceļu. Man brauca ciemiņi, līdz mājai nemaz netika. Zvanīju pagasta padomei, lai sūta traktoru tīrīt, taču nesazvanīju — neviens klausuli necēla. Tā mēs Daugavas krastā dzīvojam: ziemā sniega kalni, rudenī un pavasarī dubļi, rets tas brīdis, kad ceļš izbraucams.
Daugavas krasta iedzīvotāja
