Reizi četros gados Latviju pārņem uzbudinošas kaislības. Vibrēt sāk dažādu partiju biroju aparāti, sarosās biznesa un izklaides vienotu draugu pulciņi.
Reizi četros gados Latviju pārņem uzbudinošas kaislības. Vibrēt sāk dažādu partiju biroju aparāti, sarosās biznesa un izklaides vienotu draugu pulciņi. Daudziem nenāk miegs, moka nomoda murgi vai rādās rožaini sapņi. Tas ir pašvaldību vēlēšanu gaidīšanas laiks.
Publicējot dažādu partiju un vēlētāju apvienību līderu atbildes uz trijiem mūsu jautājumiem, redzam, vai viņiem ir ko teikt un par ko runāt. Lasām pārmetumus par konkurentu it kā nepadarītiem darbiem, kuri patiesībā jau sen veikti un par kuriem mēs paši “Staburagā” esam rakstījuši. Izskan neapmierinātība ar norisēm, par kurām viens otrs iepriekš pats ir cīnījies, bet nu uzskata par nekam nederīgām. No dažām atbildēm nācies svītrot personiskus pretinieku apvainojumus un demagoģiskus apgalvojumus, jo esam deklarējuši publicēt tikai morāli ētiskas atbildes, slavējot sevi, bet nenoniecinot otru.
To, ka politika ir netīra lieta, zinām, taču reizēm atklājas tik, atvainojiet, cūcīgi fakti, ka apzīmējums “netīrs” vēl ir kompliments. Nu kā lai vērtē rīcību, kad uz kādu no Aizkraukles rajona pagastiem zvana liela Latvijas laikraksta žurnālisti un mēģina savākt divdesmit gadu vecu kompromitējošu informāciju par kādu no deputātu kandidātiem?
Tad jau labāk kā Žirinovskim — ieliet konkurentam sulu sejā vai publiski izkauties. Vismaz īstas kaislības un var izkliegt, ko viens par otru domā. Taču latviešu mentalitātei tik ekspansīva rīcība ir sveša. Pat Latvijas krievi darbojas rafinēti. Kad Latvijā mītiņus aktīvi rīkoja krievu skolu aizstāvības štābs, izskanēja informācija, ka ap pusotra tūkstoša parakstu pret izglītības reformu savākts arī Aizkrauklē. Tagad daudzi saņem paziņojumus par gaidāmo cilvēktiesību aizstāvības tiesas procesu, kaut gan nekad un ne pret ko nav parakstījušies. Izrādās, veikli darboņi atbalstītāju vārdus viltojuši, un dažs no viņiem tagad kandidē uz deputāta vietu Aizkraukles novada domē.
Mierina doma, ka visas kaislības reiz norimst. Vēl tikai divarpus nedēļas, un mēs uzzināsim, vai tās spējušas sabiedrību ietekmēt. Ja kāds lasītājs mums sūdzas par savu pašvaldību, mēs atbildam — pats tādu ievēlējāt. Viņš gan iebilst: ko nu es, to jau tie citi, viena balss neko neizšķir. Izšķir gan. Tāpēc nepalieciet mājās, kad “tie citi” ies balsot.
