Zinātnieki secinājuši, ka senākās cilvēka atliekas, kuras 1967. gadā atrada Etiopijā, ir 195 tūkstošus gadu vecas — par 65 tūkstošiem gadu vairāk nekā uzskatīja agrāk.
Zinātnieki secinājuši, ka senākās cilvēka atliekas, kuras 1967. gadā atrada Etiopijā, ir 195 tūkstošus gadu vecas — par 65 tūkstošiem gadu vairāk nekā uzskatīja agrāk.
Šie secinājumi vēl vairāk atbalsta hipotēzi, ka mūsdienu cilvēku dzimtene bijusi Āfrika. Zinātnieki izpētīja nogulumiežus vietā, kur atrada divas seno cilvēku atliekas, un jaunās, daudz precīzākās pētīšanas metodes liecina, ka šie cilvēki dzīvojuši pirms 195 tūkstošiem gadu.
Pirms 38 gadiem netālu no Omo upes Etiopijas dienvidos ekspedīcija Kenijas paleoantropologa Ričarda Liki vadībā atrada senas cilvēku atliekas, kuru vecums, pēc tā laika aprēķiniem, bija 130 tūkstošu gadu. Toreiz zinātnieki apšaubīja šo skaitli un sacīja, ka mūsdienu cilvēks nevar būt “vecāks” par 100 tūkstošiem gadu.
Pirms diviem gadiem zinātnieki Etiopijas ziemeļaustrumos atrada vēl vecākas “homo sapiens” senču atliekas — divus pieaugušo un viena bērna galvaskausus. Šo atlieku vecums — aptuveni 160 tūkstošu gadu.
Iepriekš veiktie ģenētiskie pētījumi liecina, ka mūsdienu cilvēks varēja rasties pirms 150 — 200 tūkstošiem gadu.
“tvnet”.