Atgriežoties mājās no skolas, iršēniete Vineta Rolava vispirms steidz pie būrīša, kur kādā tumšākā stūrītī snauž kāmītis Pūka. Sadzirdējis saimnieces balsi, viņš no paslēptuves izbāž deguntiņu un sveicina viņu.
Atgriežoties mājās no skolas, iršēniete Vineta Rolava vispirms steidz pie būrīša, kur kādā tumšākā stūrītī snauž kāmītis Pūka. Sadzirdējis saimnieces balsi, viņš no paslēptuves izbāž deguntiņu un sveicina viņu.
— Mūsu mājās šis ir jau otrais kāmītis, — saka Vineta Rolava. — Pūka pie mums dzīvo jau gadu. Viņš ir ļoti jautrs un dzīvespriecīgs. Kāmītim ļoti garšo sausā barība, kura domāta tieši viņam, taču vislielākais kārums viņam ir ābola šķēlīte, burkāna gabaliņš vai kāposta lapa.
Dienas lielāko daļu Pūka guļ, taču, tikko sāk krēslot, kāmītis sarosās un sāk naski riņķot pa būrīti, skrien speciālā ritenītī. Dažkārt naktī viņš ieķeras būrīša stiepļu pinuma sieniņās un grabina tās, cik spēka.
Kad ģimene mājās, Pūkam reizēm ļauj paskraidīt pa istabu. Parasti viņš cenšas paslēpties aiz dīvāna vai krēsla un pastrādāt kādus nedarbus, graužot visu, ko vien spēj sagrauzt. Viņš īpaši iemīļojis televizora pults pogas. Pūka tās noskrubina tā, ka vairs nav iespējams pārslēgt televīzijas kanālus. Tad gan jāatgriežas būrītī, un nākamo reizi pastaigā pa dzīvokli tik drīz vairs netikt.
Kāmītim ļoti patīk plucināt avīzes. Ieguvis nelielu avīzes lapas gabaliņu, viņš mirkli to burza, bet pēc tam saplucina sīkās strēmelītēs — “izlasa” tik rūpīgi, ka pat burti pāri nepaliek.
Mūsu dzīvoklī mīt arī kaķis. Viņam ar kāmīti ir īpašas attiecības. Pirmajā tikšanās reizē kaķis gribēja kāmīti samīļot, taču Pūka saboza spalvas, un kaķis aizbēga. Kopš tās reizes kaķis kāmītim vairs netuvojas.
